6. Mākslas pieminekļi

Vēsture ir bijusi iedvesmas avots un izpētes objekts daudziem gleznotājiem, tēlniekiem, rakstniekiem, teātra izrāžu un filmu veidotājiem. Daiļliteratūrā tiek aprakstītas reālas vēsturiskas personības, par godu izciliem notikumiem, cilvēkiem ir celti pieminekļi un radīti citi mākslas darbi.

 

Vēstures notikumi ir par pamatu latviešu literārās darbības sākumiem 19. gadsimtā. Eposā „Lāčplēsis” autors Andrejs Pumpurs stāsta par latviešu tautas senvēstures notikumiem, brāļi Kaudzītes reālistiski apraksta latviešu lauku dzīvi 19. gadsimtā romānā „Mērnieku laiki”, savukārt par pilsētā notiekošajām pārmaiņām vēsta Augusta Deglava romāns „Rīga”.

 

 

A. Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu "Lāčplēsis" laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam.  Eposs tika izdots 1888. gadā III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laikā.

 

Mākslinieki veidojuši sava laika notikumu atveidojumus gleznās – Kārlis Miesnieks, Jānis Rozentāls, Kārlis Hūns, Ģederts Eliass, Vilhelms Purvītis, Džemma Skulme, Kārlis Padegs, Voldemārs Tone, Maija Tabaka, Ludolfs Liberts un citi.

 

 

Māksla saglabājusies senos ēku ciļņos un uzrakstos, baznīcu sienu un grieztu gleznojumos, kokgriezumos ēku fasādēs, jumtā un sadzīves priekšmetos.

 

 

Tēlnieki Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, Andrejs Jansons, Kārlis Jansons, Jānis Zariņš, Kārlis Zemdega, Marta Lange un daudzi citi iekaluši akmenī un granītā savu ievērojamo tautiešu un notikumu atveidojumu uz mūžīgiem laikiem veidojot pieminekļus, skulptūras, brāļu kapu ansambļus un piemiņas vietas.

 

4. attēlā: "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra"

 

"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā. Pēc Leona Tomašicka projekta to izkalis tēlnieks Kārlis Jansons. Piemineklis atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes: 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā.

 

 

1935. gadā atklātais Brīvības piemineklis jeb Tēvzemei un Brīvībai ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara. Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Virzienā uz augšu pieminekļa pamatnes forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā obeliskā, kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls – jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Starp zvaigznēm un sievietes rokām saskatāms maza bērniņa atveidojums. Pieminekļa autors ir Kārlis Zāle.

  

 

Piemineklis Latviešu strēlniekiem 1915–1920 atrodas Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā. Pieminekļa autors ir tēlnieks Valdis Albergs, piemineklis atklāts 1971. gadā. Piemineklī attēloti trīs vīri, kam ir laikmetam raksturīgie ieroči un apģērbs.

Tas ir 13 metrus augsts. 1972. gadā Dz. Griba un Gunārs Lūsis-Grīnbergs saņēma PSRS Valsts prēmiju par muzeja ēkas (tobrīdējais Latviešu sarkano strēlnieku muzejs) un pieminekļa veidojošo ansambļa arhitektūru.

 

 

Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā Siguldā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, izveidoja arhitekts Edvīns Vecumnieks. 

Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu no dienas, reizēm vasarās ceļoties pat piecos no rīta.

 

 

Krišjānis Valdemārs – jaunlatviešu kustības aizsācējs, publicists un politiķis, kā arī pirmās Latvijas jūrskolas dibinātājs. Piemineklis Krišjānim Valdemāram atrodas Ventspilī Ostas ielas promenādē Ventas krastā, netālu no Livonijas ordeņa pils.

Piemineklis atklāts 2000. gadā, tā autors ir Miervaldis Polis. Skulptūra atlieta bronzā Vācijā. Tā „novēro” Ventspils ostas darbību, kā arī katru kuģi, kas pa jūras vārtiem iepeld Ventspils ostā.

  

Arī filmu veidotājiem vēsture bieži ir iedvesmas avots. Iedvesmojoties no vēstures notikumiem ir tapušas tādas filmas kā „Baiga vasara”, „Ceplis”, „Rūdolfa mantojums”, „Tēvs Nakts” un „Dvēseļu putenis” ir filmas, caur kurām redzam un piedzīvojam vēsturiskus notikumus.

Ar kino izteiksmes līdzekļiem iespējams paraudzīties uz kādreiz notikušo no cita skatu punkta, papildinot vēsturi ar cilvēku likteņstāstiem, piemēram, „Mērijas ceļojums”, filma par Grosvaldu ģimeni, leģendāro Mēriju Grīnbergu, muzeja darbinieci, kura veselu gadu glabāja un pārraudzīja kultūrvēsturiskās vērtības, kuras tagad var aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī Rīgas biržā, tās aizsargājot no iznīcināšanas un nolaupīšanas.

 

 

9. attēlā: kadrs no filmas "Mērijas ceļojums", Mērijas Grīnbergas lomā Agnese Zeltiņa

 

Filma "Mērijas ceļojums" balstīts uz vēsturiskiem reāliem notikumiem par Mēriju Grīnbergu (1909. – 1975.), kura bija latviešu arhivāre un muzejniece. Viņa ir ievērojama ar to, ka izglābusi Rīgas pilsētas muzeju kolekciju Otrā pasaules kara beigās un nogādājusi to atpakaļ Rīgā. Filma "Mērijas ceļojums" uzņemta 2018. gadā, režisore K. Želve.

 

Tāpat par vēsturisku personību un vēsturiskiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā stāsta filma "Tēvs Nakts", sākotnējais nosaukums "Puika ar suni", kura ir 2018. gada Latvijas spēlfilma. Filmas režisors ir Dāvis Sīmanis. Filmas pirmizrāde notika 2018. gada 25. oktobrī. Filmas scenārijs veidots pēc Ineses Zanderes grāmatas "Puika ar suni" motīviem. Filma ir stāsts par Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba 55 ebrejus.