Mēs esam atšķirīgi ne tikai ar ārējām pazīmēm, raksturu, vērtībām, audzināšanas, bet katrs cilvēks nāk no savas sociālās vides, savas ģimenes. Šobrīd Latvijā ģimenes krasi atšķiras materiālās labklājības ziņā. Citā ģimenē ienākumi lielāki, citā mazāki. Dažām ģimenēm nav paveicies, jo kāds no ģimenes strādājošajiem ir zaudējis darbu, vai saslimis un kļuvis darba nespējīgs. Ģimenes, kuras ir nonākušas materiālajās grūtībās, nevar atļauties nomaksāt komunālos maksājumus, trūkst naudas pārtikai un ikdienā nepieciešamajām precēm. Bērniem, kuri dzīvo grūtībās nonākušās ģimenēs ir ļoti smagi gan emocionāli, gan fiziski. Tāpēc, ja zini kādu, kuram klājas grūti, nenovērsies, bet centies atbalstīt un palīdzēt. Arī valsts cenšas grūtībās nonākušajiem palīdzēt, to sauc par sociālo palīdzību.
Sociālā palīdzība ir valsts centieni atbalstīt mazāk nodrošinātos līdzcilvēkus, kas nespēj nodrošināt savu ikdienas sadzīvi un nesaņem palīdzību no neviena cita.
Sociālā palīdzība ir pamatvajadzību nodrošināšana trūcīgākajiem iedzīvotājiem un ģimenēm.
Līdzekļi, ko cilvēki saņem kā sociālo palīdzību, nav jāatmaksā.
Papildus sociālajai palīdzībai liela daļa valstu nodrošina arī sociālo aizsardzību – maksā pabalstus, ko saņem noteiktas iedzīvotāju grupas, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad cilvēki nespēj gūt ienākumus.
Sociālā aizsardzība ietver pasākumu kopumu , kura mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu cilvēka sociālo aizsardzību, sasniedzot vecumu, kā arī pret dažādiem riskiem: nabadzību, invaliditāti, bezdarbu u.c.
Šādas grupas ir, piemēram, sievietes, kam ir mazi bērni, daudzbērnu ģimenes, bāreņi, invalīdi, pensionāri, bezdarbnieki. Lai gan cilvēki, kas pieder šīm grupām, ne vienmēr ir trūcīgi, valsts gadā par iedzīvotāju sociālo drošību, lai izvairītos no iespējamiem sociālajiem riskiem.
Maznodrošināta ir persona vai ģimene, kuras ienākumi (uz vienu ģimenes locekli) ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem valstī.
Ja sociālu atbalstu un palīdzību saņem maznodrošinātās ģimenes, pensionāri, jaunās ģimenes, bāreņi, invalīdi un citas mazāk nodrošinātas cilvēku grupas, ieguvēji ir visi, gan maznodrošinātie, gan visa sabiedrība kopumā. Uzlabojas vispārējais noskaņojums sabiedrībā un emocionālais stāvoklis.
Indivīds ir atsevišķs cilvēks kā sabiedrības loceklis ar savām unikālām vērtībām, pieredzi un vēlmēm.
Ja indivīds vai ģimene ir nonākusi bezpalīdzīgā situācijā, trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, var vērsties sociālajā dienestā un lūgt palīdzību. Ir jāuzraksta iesniegums par nepieciešamās palīdzības apjumu un mērķi.
Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
Sociālais dienests – pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
Noskaties filmiņu par sociālā dienesta galvenajiem uzdevumiem!
Sociālās aprūpes pakalpojums – pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
Atsauce:
https://likumi.lv/ta/id/68488-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likums
https://www.youtube.com; Sociālā palīdzība pašvaldībās; LabklajibasMinistrija
https://www.youtube.com; Sociālā darbinieka stāsts – Ieva Krusta, LabklajibasMinistrija
4. att. - Zvonimir Atletic / Shutterstock.com