1. Pienākums un atbildība

Cilvēki ir savstarpēji saistīti, katram ir tiesības un pienākumi citam pret citu un pret sabiedrību kopumā.

Pienākumi ir tas, kas mums katram jādara. Tavi vecāki audzina bērnus. Bērni palīdz mājas darbos, nomazgā traukus, sakārto mājokli, rūpējas par mājdzīvniekiem vai puķēm.

Skolotāji gatavojas stundām un māca skolēnus. Skolas pavāri gatavo ēdienu. Sētnieki slauka pagalmu.

 

 

Pienākumus mājās mums uztic vecāki, lūdzot palīdzēt dažādos mājas darbos. Pienākumus skolā papildus mācībām mums uztic skolotāji, lūdzot organizēt pasākumus, iesaistīties priekšnesumos, uzņemties kādu pienākumu klases kolektīvā vai skolas pašpārvaldē. Vēl ir pienākumi, kurus uzņemamies paši, piemēram iegādājoties mājdzīvnieku, rūpes par to. Daudzkārt cilvēki bezatbildīgi izturas pret dzīvnieku iegādi vai dāvināšanu, dzīvnieks ir dzīva radība, tāpēc uzņemoties ikvienu pienākumu, mums jāizvērtē savas iespējas ar visu tikt galā.

 

 

Ne vienmēr viegli ir pildīt pienākumus, dažkārt tā vietā gribas darīt kaut ko citu, patīkamāku. Dažkārt pienākumi pieaug reizē ar mūsu vecumu un spēju uzņemties atbildību.

 

Cilvēki par apzinīgu pienākumu pildīšanu saņem atzinību. Saņemt atzinību ir ļoti patīkami, un nepieciešams ikvienam. Tomēr ir pienākumi, kuru izpildē mūs neviens nekontrolē, bet vienīgais kontrolieris ir sirdsapziņa. Ja cilvēks bez īpašas uzraudzības labi veic savus pienākumus, tad mēdz teikt, ka cilvēkam piemīt atbildības sajūta.

 

Katrs darbs jādara ar augstu atbildības sajūtu. Ārstam ir atbildība par sava pacienta ārstēšanu, jo nepareizas ārstēšanas sekas var būt ļoti nepatīkamas. Pārdevējam ir atbildība par pārdodamo produktu kvalitāti, apkalpošanas kultūru un naudas atlikuma precīzu izsniegšanu. Skolotāja atbildība ir atbalstīt skolēnu zināšanu apguvē un par skolēna ieinteresētību, sekmēm un zināšanām. Deputātu atbildība ir samērīgu un atbilstošu likumu pieņemšana. Pilota, vilciena mašīnista, šofera atbildība ir par cilvēku dzīvībām, mazākā neuzmanība var būt liktenīga. Policistam ir jābūt gudram, godīgam un atbildīgam, jo no viņa pieņemtajiem lēmumiem atkarīgas daudzu cilvēku dzīvības, brīvība, drošība un labklājība. No glābēja lielā mērā ir atkarīgs, vai izdzīvos cilvēks pēc ugunsgrēka, ceļu satiksmes negadījuma vai ielūšanas ledū. Ikviena nosauktā speciālista rīcība ir cieši saistīta ar citu cilvēku labsajūtu, veselību un panākumiem, tāpēc ikvienam ir jābūt atbildīgam. Atbildības sajūtu mēs izkopjam bērnībā.

 

Mācīšanās prasa pūles un laiku. Mācoties Tu vari vingrināties uzņemties atbildību par to, ko Tu dari. Mēģini paveikt pēc labākās sirdsapziņas tev uzticētos mājas darbus, un visticamāk, Tu saņemsi labu vērtējumu. Taču vistaisnīgākais vērtētājs esi Tu pats, jo tikai Tu pats zini, cik cītīgi un apzinīgi esi strādājis. Tu drīksti kļūdīties, kļūdīties ir dabiski un kļūdas veido mūsu pieredzi, no tām mēs mācāmies. Arī mācoties, pildot savu galveno pienākumu var gūt panākumus – gandarījumu par paveikto, atzinību, uzslavas, kā arī pateicības un goda rakstus par piedalīšanos konkursos, sacensībās vai mācību priekšmetu olimpiādēs.

Pavērojot cilvēkus, Tu droši vien esi pamanījis, ka ir tādi, uz kuriem var paļauties, jo viņi solīto izpildīs, un tādi, uz kuriem paļauties nevar. Tas ir saistīts ar izpratni par pienākumiem. Bieži pienākumi nav nekas patīkams, bet vienkārši ir jādara, tāpēc, ka tas ir jādara. Ir arī pienākumi, kurus veicam no sirds, un kuri sagādā prieku. Par ārējiem pienākumiem varētu saukt tos, kuru izpildi gaida citi – vecāki, skolotāji, treneri, kaimiņi vai klasesbiedri. Par iekšējiem pienākumiem rūpējamies mēs paši, to liek mūsu sirdsapziņa. Ja ikdienā darām to, kas jādara, sevi piespiežam veikt arī nepatīkamus pienākumus, tā veidojas gribasspēks.