Savs budžets ir ne tikai cilvēkiem, ģimenēm un uzņēmumiem, bet arī katrai pašvaldībai un valstij.
Svarīgi!
Pašvaldības budžets veidojas līdzīgi kā personiskais budžets. Arī tam ir ieņēmumu un izdevumu sadaļa.
Pašvaldību ieņēmumus veido:
 
YCUZD_240523_6305_valsts finances.png

1. Nodokļi. Nodokļi visbiežāk veido lielāko pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu. Pašvaldības saņem iedzīvotāju ienākumu nodokli — nodokli, ko cilvēki samaksā no visiem saviem gūtajiem ienākumiem. Pašvaldības saņem arī naudu no nekustamā īpašuma nodokļa — nodokļa, ko cilvēki un uzņēmumi maksā par ēkām un citiem īpašumiem, kas viņiem pieder. Papildus pašvaldības saņem daļu no citiem nodokļiem.
2. Valsts dotācijas. Pašvaldības saņem dotācijas jeb īpaši novirzītu naudu no valsts budžeta, lai segtu noteiktas izmaksas, piemēram, izglītību un sociālās palīdzības programmas.
3. Maksas pakalpojumi. Pašvaldību ieņēmumus veido arī maksa par dažādiem pašvaldības pakalpojumiem, piemēram, sabiedrisko transportu, komunālajiem pakalpojumiem, pašvaldības īpašumu izīrēšanu u.tml.
4. Nodevas un sodi. Katra pašvaldība var uzlikt īpašus maksājumus jeb nodevas, piemēram, par mājdzīvniekiem, par iebraukšanu konkrētā zonā vai pašvaldībā kopumā u.c. Tāpat pašvaldību budžetā nonāk nauda no sodiem, kurus cilvēki pašvaldībā ir samaksājuši, piemēram, par neatļautu auto novietošanu.
5. Pašvaldības iestāžu ieņēmumi. Tā ir nauda, ko nopelna pašvaldības iestādes (veselības centri, kultūras nami u.c.). Tos visbiežāk izmanto, lai segtu pašas iestādes darbību.

Pašvaldības savu budžetu tērē tās iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Pašvaldību izdevumi jeb tas, ko no sava budžeta dod pašvaldības ir:
 
Shutterstock_2319160369_house maintenance_mājas uzturēšana.jpg

1. Izglītība. Pašvaldības maksā vismaz daļu par skolu, bērnudārzu u.c. izglītības iestāžu remontiem. Pašvaldības var arī maksāt piemaksas skolotājiem papildus algai, maksājumiem par izglītības iestāžu izdevumiem (pasākumiem, dāvanām u.c.), un sporta skolām.
2. Sociālā aizsardzība. Pašvaldības īsteno sociālās palīdzības programmas, piemēram, maksājot pabalstus trūcīgām ģimenēm, senioriem, personām ar īpašām vajadzībām.
3. Infrastruktūra. Pašvaldības finansē ceļu uzturēšanu un būvniecību, sabiedriskā transporta infrastruktūru un citus būvprojektus.
4. Veselības aprūpe un drošība. Līdzekļi tiek doti arī veselības aprūpes pakalpojumiem (veselības centru uzturēšanai, remontiem, algām) un sabiedriskās drošības nodrošināšanai, piemēram, ugunsdzēsēju un policijas vienībām.
5. Kultūra un atpūta. Pašvaldība maksā arī par to, lai iedzīvotājiem būtu sakopta un ērta vide un kultūras iespējas, piemēram, pašvaldība no sava budžeta sedz parku un atpūtas zonu izveidošanu un uzturēšanu, kultūras un izklaides pasākumu (koncertu, spēļu u.c.) organizēšanu.
6. Algas pašvaldības darbiniekiem.
7. Citi izdevumi.
Svarīgi!
Arī pašvaldības budžets var būt sabalansēts, ar pārpalikumu vai ar iztrūkumu.