Tu jau noskaidroji, ka budžetu veido plānoto ieņēmumu un izdevumu saraksts. Budžetu pēc ieņēmumu un izdevumu samēra iedala trīs veidos:
- ja budžeta ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, tas ir sabalansēts budžets;
- ja budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem, tas ir budžets ar pārpalikumu;
- ja budžeta izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, tas ir budžets ar deficītu.
Sabalansēts budžets nozīmē, ka ienākumi ir vienādi ar izdevumiem.
Šis budžeta veids ir ideāls ilgtermiņa finansiālai stabilitātei, jo tas novērš parādu uzkrāšanos un palīdz uzturēt finanses līdzsvarā. Tomēr, ja nepieciešami lielāki ieguldījumi (piemēram, ārkārtas gadījumos, remontos vai jaunos projektos), sabalansēts budžets var ierobežot iespējas, jo nav pieejami papildu līdzekļi.
Budžets ar pārpalikumu ir tad, kad ienākumi ir lielāki nekā izdevumi.
Budžets ar pārpalikumu ir tad, kad ienākumi ir lielāki nekā izdevumi.
Tas ļauj veidot uzkrājumus un finansēt jaunus projektus bez aizņēmumiem. Šāds budžets piedāvā lielāku drošības sajūtu un ļauj atlikt papildu naudu kādiem mērķiem. Tomēr, lai iztērētu uzkrājumu pārdomāti, vajadzētu skaidri izplānot, kam nauda tiek atlikta.
Budžets ar iztrūkumu nozīmē, ka izdevumi ir lielāki nekā ienākumi.
Budžets ar iztrūkumu nozīmē, ka izdevumi ir lielāki nekā ienākumi.
Šādu budžetu parasti veido tad, kad ir gaidāmi kādi ieguldījumi (piemēram, remonts, jaunas mašīnas iegāde). Ja pirms tam nav izveidoti uzkrājumi, iztrūkuma gadījumā bieži nākas aizņemties līdzekļus. Tādēļ šī budžeta veida lielākais izaicinājums ir saglabāt kontroli pār parādu un nodrošināt, ka tāpēc nerodas problēmas, ka nepietiek naudas ikdienas lietām.
Lai veiktu budžeta analīzi, var sekot tipiskākajām budžeta pozīcijām jeb tam, kas veido budžeta ienākumus un izdevumus. Ja apskatam ģimenes budžetu, visbiežāk redzēsim šādas budžeta pozīcijas:
Ieņēmumi:
Lai veiktu budžeta analīzi, var sekot tipiskākajām budžeta pozīcijām jeb tam, kas veido budžeta ienākumus un izdevumus. Ja apskatam ģimenes budžetu, visbiežāk redzēsim šādas budžeta pozīcijas:
Ieņēmumi:
| Alga: | galvenais ģimenes ienākumu avots. |
| Papildu darbs: | ienākumi no brīvā laika darbiem vai hobijiem, kas nes peļņu. |
| Investīciju ienākumi: | peļņa no akcijām, obligācijām, nekustamā īpašuma vai citiem ieguldījumiem. |
| Pensijas: | ienākumi no pensijas fondiem vai valsts pensijas. |
| Pabalsti: | sociālie pabalsti (bezdarbnieku, slimības, par bērniem (aprūpējamajiem). |
Izdevumi:
| Mājoklis: | hipotēka vai īre, komunālie maksājumi (ūdens, elektrība, apkure). |
| Pārtika: | ikdienas un īpašu gadījumu pārtikas izdevumi. |
| Transporta izdevumi: | auto uzturēšana, degviela, sabiedriskais transports. |
| Veselības aprūpe: | ārstēšanās, zāles, veselības apdrošināšana. |
| Izglītība: | mācību materiāli, kursi, privātskolās mācību maksas. |
| Atvaļinājumi un izklaide: | ceļojumi, kino, koncerti, restorāni |
| Apģērbs un personīgās higiēnas preces: | jaunas drēbes un higiēnas produkti. |
| Iekrājumu veidošana: | nauda, kas tiek novirzīta uzkrājumiem vai ieguldījumiem. |
| Labdarība un dāvanas: | ziedojumi labdarībai un dāvanas svētkos vai īpašos notikumos. |
| Neplānoti izdevumi: | negaidīti izdevumi, piemēram, mājas vai auto remonts. |