Iepazīsties ar situāciju un piedāvātajiem informācijas avotiem!
Situācija: Persona Y ir pedagoģe ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi darbā ar bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Novērojot, ka daudziem šiem bērniem trūkst pieejas kvalitatīvām pēcpusdienas nodarbībām un profesionālai apmācībai, Persona Y nolēma izveidot sociālo uzņēmumu, kas piedāvātu izglītojošas aktivitātes un digitālās prasmes maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem. Persona Y vēlas izmantot iespējas, ko sniedz valsts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, bet viņu uztrauc ierobežotais pieejamais finansējums un nepieciešamība piesaistīt kvalificētus speciālistus darbam ar bērniem. Viņa vēlas uzzināt, kā labāk strukturēt uzņēmumu un piesaistīt resursus, lai tas būtu ilgtspējīgs.
Avots A. Sociālā uzņēmuma likums
1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (turpmāk – mērķa grupa) nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.
2. pants. Sociālā uzņēmuma jēdziens
(1) Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana). [..]
(4) Labklājības ministrija pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu, sociālā uzņēmuma statusa atņemšanu vai atcelšanu. [..]
(6) Ministru kabinets nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību, sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, kā arī prasības algoto darbinieku nodarbināšanai sociālajā uzņēmumā.
1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (turpmāk – mērķa grupa) nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.
2. pants. Sociālā uzņēmuma jēdziens
(1) Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana). [..]
(4) Labklājības ministrija pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu, sociālā uzņēmuma statusa atņemšanu vai atcelšanu. [..]
(6) Ministru kabinets nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību, sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, kā arī prasības algoto darbinieku nodarbināšanai sociālajā uzņēmumā.
Avots B. Nodarbinātības valsts aģentūras dati
Avots C. Avots C. Fragments no Labklājības ministrijas ziņojuma
Ir pagājuši pieci gadi un ir vairāk nekā 200 uzņēmumu, kuri oficiāli veic sociālo uzņēmējdarbību. [..] Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar „Altum”.
Ir pagājuši pieci gadi un ir vairāk nekā 200 uzņēmumu, kuri oficiāli veic sociālo uzņēmējdarbību. [..] Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar „Altum”.
Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. [..] Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 tūkstošiem eiro, savukārt attīstības grantu sadaļā varēs pretendēt līdz 200 tūkstošiem eiro.
2016.–2023. gada periodā sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro. Šajā periodā „Altum” ir noslēdzis 206 granta līgumus par 12,6 miljoniem eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam ir bijis 62 tūkstoši eiro.
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
2016.–2023. gada periodā sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro. Šajā periodā „Altum” ir noslēdzis 206 granta līgumus par 12,6 miljoniem eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam ir bijis 62 tūkstoši eiro.
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
Avots D. Fragments no projekta „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” starprezultātu ziņojuma
Lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību, būtiski ir izstrādāt un novērtēt atbalsta instrumentus šo uzņēmumu darbībai un attīstībai. Šobrīd lielākais finansiālais ieguvums sociālajiem uzņēmumiem ir „Altum” un Labklājības ministrijas administrētais grants, kas tiek piešķirts ESF projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001„Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros [..], taču praksē sociālie uzņēmumi saskaras ar dažādām problēmām – uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču trūkums, mentora atbalsta trūkums u. c. Tāpēc ir būtiski izvērtēt tiesību normās minētos valsts atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem, nosakot to ietekmi, lietderību un efektivitāti (uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi, pašvaldību iesaiste, publisko
iepirkumu izmantošana u. c.).
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
Lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību, būtiski ir izstrādāt un novērtēt atbalsta instrumentus šo uzņēmumu darbībai un attīstībai. Šobrīd lielākais finansiālais ieguvums sociālajiem uzņēmumiem ir „Altum” un Labklājības ministrijas administrētais grants, kas tiek piešķirts ESF projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001„Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros [..], taču praksē sociālie uzņēmumi saskaras ar dažādām problēmām – uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču trūkums, mentora atbalsta trūkums u. c. Tāpēc ir būtiski izvērtēt tiesību normās minētos valsts atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem, nosakot to ietekmi, lietderību un efektivitāti (uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi, pašvaldību iesaiste, publisko
iepirkumu izmantošana u. c.).
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
Avots E. Ārvalstu investoru vērtējums par investīciju vidi Latvijā
Investoru klimata pievilcība Latvijā pēc ārvalstu investoru vērtējuma ir samazinājusies līdz 2,3 punktiem no 5, kas ir zemākais rādītājs kopš 2016. gada, kad tas bija 2. Vērtējumu ietekmēja ģeopolitiskā situācija, taču investori pētījumā arī norādīja, ka vienkārši neredz daudz uzlabojumu vai uzlabojumi ir ļoti lēni. [..] Problēmas, piemēram, ir darbaspēka situācijā, investorus uztrauc arī veselības aprūpes problēmas, kā arī nenoteiktība, digitalizācijas jautājumi.
Savukārt politiķu darbu investori „pat ar trijnieku nevērtē”, un liela kritika veltīta arī valsts pārvaldes efektivitātei. Valsts pārvaldes efektivitāti, jēgpilnu digitalizāciju un datu savienojamību, enerģētiskās neatkarības veicināšanu un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, izglītības sistēmas uzlabošanu investori min kā pašas svarīgākās prioritātes reformām.
Bet labā ziņa no šī gada pētījuma ir, ka gandrīz 80 % no aptaujātajiem investoriem plāno turpināt investēt Latvijā, palielinot investīcijas, un tās ir lielas summas. [..] Ārvalstu [..] investori vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku un arī norādījuši, ka vēlas redzēt stabilitāti nodokļu politikā.
(Avots: https://www.lsm.lv)
Investoru klimata pievilcība Latvijā pēc ārvalstu investoru vērtējuma ir samazinājusies līdz 2,3 punktiem no 5, kas ir zemākais rādītājs kopš 2016. gada, kad tas bija 2. Vērtējumu ietekmēja ģeopolitiskā situācija, taču investori pētījumā arī norādīja, ka vienkārši neredz daudz uzlabojumu vai uzlabojumi ir ļoti lēni. [..] Problēmas, piemēram, ir darbaspēka situācijā, investorus uztrauc arī veselības aprūpes problēmas, kā arī nenoteiktība, digitalizācijas jautājumi.
Savukārt politiķu darbu investori „pat ar trijnieku nevērtē”, un liela kritika veltīta arī valsts pārvaldes efektivitātei. Valsts pārvaldes efektivitāti, jēgpilnu digitalizāciju un datu savienojamību, enerģētiskās neatkarības veicināšanu un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, izglītības sistēmas uzlabošanu investori min kā pašas svarīgākās prioritātes reformām.
Bet labā ziņa no šī gada pētījuma ir, ka gandrīz 80 % no aptaujātajiem investoriem plāno turpināt investēt Latvijā, palielinot investīcijas, un tās ir lielas summas. [..] Ārvalstu [..] investori vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku un arī norādījuši, ka vēlas redzēt stabilitāti nodokļu politikā.
(Avots: https://www.lsm.lv)
Avots F. Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas secinājumi par pašvaldību gatavību sniegt atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai
[..] Galvenais secinājums ir, ka pašvaldības ir dažādas un katrā ir citas prioritātes un veids, kā tiek veidota pašvaldības pārvaldība, kā arī tas, ka diemžēl bieži vien pašvaldības neapzinās savu lomu sabiedrības labklājības nodrošināšanā un savstarpējo mijiedarbību un atbildību sadali ar valsts institūcijām.
[..] Jaunais Pašvaldību likums būtiski pārveido to, kā tiek pārvaldīta pašvaldība, kā arī pašvaldību finanses, uzliekot tām gan jaunus pienākumus, gan arī atbildības jomas un iniciatīvas, kas jāsāk ieviest jau drīzumā, bet potenciāli var radīt finansiālo slogu pašvaldībām.
(Avots: https://sua.lv/)
[..] Galvenais secinājums ir, ka pašvaldības ir dažādas un katrā ir citas prioritātes un veids, kā tiek veidota pašvaldības pārvaldība, kā arī tas, ka diemžēl bieži vien pašvaldības neapzinās savu lomu sabiedrības labklājības nodrošināšanā un savstarpējo mijiedarbību un atbildību sadali ar valsts institūcijām.
[..] Jaunais Pašvaldību likums būtiski pārveido to, kā tiek pārvaldīta pašvaldība, kā arī pašvaldību finanses, uzliekot tām gan jaunus pienākumus, gan arī atbildības jomas un iniciatīvas, kas jāsāk ieviest jau drīzumā, bet potenciāli var radīt finansiālo slogu pašvaldībām.
(Avots: https://sua.lv/)
Avots G. Fragments no Labklājības ministrijas plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam
Tā kā invaliditāte nenozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam zināmā pakāpē ir ierobežotas darbspējas, ir nepieciešams pilnveidot atbalsta pakalpojumu klāstu, kas sekmētu personas ar invaliditāti pilnīgu vai daļēju spēju atgriezties iepriekšējā darba vietā, nemainot darba specifikāciju, vai arī radīt apstākļus, lai atbilstoši darbspēju zaudējumam un funkcionālā traucējuma veidam, cilvēks būtu spējīgs pārkvalificēties un atkārtoti iekļauties darba tirgū. Personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var tikt vērtēts kā vidējs. Ar izaicinājumiem iekļauties darba tirgū visvairāk saskaras tieši personas ar smagāku invaliditāti.
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
Tā kā invaliditāte nenozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam zināmā pakāpē ir ierobežotas darbspējas, ir nepieciešams pilnveidot atbalsta pakalpojumu klāstu, kas sekmētu personas ar invaliditāti pilnīgu vai daļēju spēju atgriezties iepriekšējā darba vietā, nemainot darba specifikāciju, vai arī radīt apstākļus, lai atbilstoši darbspēju zaudējumam un funkcionālā traucējuma veidam, cilvēks būtu spējīgs pārkvalificēties un atkārtoti iekļauties darba tirgū. Personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var tikt vērtēts kā vidējs. Ar izaicinājumiem iekļauties darba tirgū visvairāk saskaras tieši personas ar smagāku invaliditāti.
(Avots: https://www.lm.gov.lv)
Izvēlies atbilstošāko avotos un situācijas kontekstā minēto problēmas formulējumu!
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā atbilde jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, sociālās zinātnes (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!