2. daļa 2.3. uzdevums. Argumentētas atbildes pierādījums — uzdevums. Jaunās tēmas (izstrāde), A. Bergmane.

Ulmaņa režīms nebija draudzīgs mazākumtautībām, jo tās tika ierobežotas.
K. Ulmaņa autoritārajam režīmam nebija iecietīga attieksme pret mazākumtautībām, jo režīms īstenoja asimilācijas politiku, kas ierobežoja mazākumtautību tiesības un samazināja to kultūras autonomiju.
K. Ulmaņa režīmam nebija iecietīga attieksme pret mazākumtautībām, jo tās saskārās ar ierobežojumiem savā darbībā.
K. Ulmaņa režīms nebija iecietīgs pret mazākumtautībām, jo tas īstenoja politiku, kas ierobežoja to kultūras un ekonomisko ietekmi.

Mazākumtautībām bija grūti saglabāt savu kultūru, jo tās tika piespiestas pielāgoties latviešu prasībām.
Ulmaņa režīma politika balstījās uz nacionālisma idejām, kas akcentēja latviešu dominanci sabiedrībā un ekonomikā. Mazākumtautībām tika liegta pilnīga līdzdalība valsts politiskajā un sociālajā dzīvē, un to ietekme tika apzināti samazināta, lai nostiprinātu latviešu vadošo lomu.
Režīms aktīvi centās asimilēt mazākumtautības un ierobežot to ietekmi uz Latvijas sabiedrību, kas bija pretrunā iecietīgai attieksmei. Tika veiktas darbības, lai mazinātu mazākumtautību autonomiju un stiprinātu latviešu dominanci.
Mazākumtautībām netika nodrošināta pilnīga līdzvērtība ar latviešiem, un tās tika pakļautas latviskošanas politikai. Tas liecina par ierobežojumiem, kas traucēja to autonomijai un attīstībai.

Tika ierobežots mazākumtautību skolu darbs un slēgti vairāki ebreju laikraksti. Tāpat vācbaltiešu un ebreju ekonomiskā ietekme tika samazināta ar mērķtiecīgu latviešu uzņēmējdarbības veicināšanu.
Mazākumtautībām bija grūti saglabāt savu kultūru, jo tās tika piespiestas pielāgoties latviešu prasībām.
Piemēram, tika samazināts atbalsts mazākumtautību skolām, īpaši Latgalē, kur jaunas skolas tika atvērtas kā latviešu skolas, tādējādi veicinot asimilāciju. Ekonomikas jomā režīms īstenoja "latviskošanas" politiku, kuras mērķis bija ierobežot vācbaltiešu un ebreju ietekmi ekonomikā, dodot priekšroku latviešu uzņēmējiem un zemniekiem.
Mazākumtautību skolām tika ierobežots finansējums, un ebreju laikraksti, piemēram, "Dos Folk", tika slēgti. Tika veicināta "latviskošanas" politika ekonomikā, kas deva priekšroku latviešu uzņēmējiem un ierobežoja vācbaltiešu un ebreju ekonomisko ietekmi.

22. 2. daļa 2.3. uzdevums. Argumentētas atbildes pierādījums