Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Guntars Laganovskis ir "Latvijas Vēstneša" portāla Ārlietu un izglītības redaktors. Viņš ir publicējis vairākus rakstus par izglītības sistēmas jautājumiem. Regulāri publicē savus rakstus par vēsturi un politiku domnīcā "Providus".
Daudz jūtamākas pēdas latviešu pašorganizēšanās vēsturē atstājis 1856. gadā izveidotais Tērbatas, tagadējās Igaunijas pilsētas Tartu, universitātes latviešu studentu pulciņš, kura kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns. Pulciņā darbojošos personu skaits variēja no 10 līdz 20 cilvēkiem, kuri gan nebija visi Tērbatā studējošie latviešu jaunieši. Pulciņa biedri tā dēvētajos latviešu vakaros diskutēja ne tikai par zinātnes un studiju, bet arī aktuālajiem sabiedriski politiskiem jautājumiem. "Šais vakaros pārrunājām un pārspriedām sevišķi Baltijas un latviešu dzīvi, apstākļus, (..) apņēmāmies katrs pēc iespējas strādāt tautas druvā, tautas labā un rūpēties sevišķi par to, lai izglītība un pārticība tautā vairotos," savās atmiņās rakstīja Krišjānis Barons.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
Izvērtē latviešu nacionālās kustības ilgtermiņa ietekmi uz Baltijas reģiona vēsturisko attīstību!
Pozitīvā ietekme:
Negatīvā ietekme:
Atbilžu varianti:
Latviešu nacionālās kustības rezultātā Kurzemē, Vidzemē un Latgalē izveidojās vienota, spēcīga latviešu nacionālā kustība bez iekšējām reģionālām atšķirībām.
Nacionālās kustības rezultātā latviešu jaunieši arvien vairāk ieguva izglītību Tērbatas universitātē un citās augstskolās, kas deva iespēju attīstīt latviešu inteliģenci un sagatavot nākamos sabiedrības līderus.
Latviešu valoda kļuva par oficiālo pārvaldes valodu Krievijas impērijas Baltijas provincēs, nodrošinot latviešiem dominējošo lomu sabiedrībā.
Latviešu nacionālās kustības dēļ latviešu zemnieki zaudēja savas ekonomiskās iespējas un nonāca pilnīgā vācbaltiešu un Krievijas impērijas kontrolē.
Kaut arī sākotnēji kustība koncentrējās uz kultūras un izglītības jautājumiem, tā pakāpeniski radīja pamatu politiskās domāšanas attīstībai. Latvieši sāka prasīt lielākas tiesības un līdzdalību valsts pārvaldē, kas vēlāk pārauga centienos iegūt autonomiju un neatkarību.
Latviešu biedrību un kultūras aktivitāšu rezultātā Krievijas impērija piešķīra latviešiem plašas politiskās tiesības un atļāva veidot neatkarīgu pārvaldi.
Kamēr Kurzemē un Vidzemē nacionālās kustības idejas attīstījās straujāk, Latgalē, kur joprojām pastāvēja drukas aizliegums, latgalieši ilgāk palika bez piekļuves nacionālās kustības aktivitātēm. Tas radīja ilgstošas atšķirības latviešu reģionālajā attīstībā.
Kustības laikā veidojās plaisa starp izglītotajiem latviešu inteliģences pārstāvjiem un lauku iedzīvotājiem, kuriem nereti trūka izpratnes par nacionālajiem procesiem. Šī sociālā nevienlīdzība radīja pretrunas latviešu sabiedrībā, kas ietekmēja turpmākos politiskos procesus.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā skaidrojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Laganovskis G. Kā latvieši mainīja dzīves trajektoriju. Biedrošanās pirmsākumi. LV portāls, 26.03.2018. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/294409-ka-latviesi-mainija-dzives-trajektoriju-biedrosanas-pirmsakumi-2018
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!