Latvija ir viena no 195 pasaules valstīm, un tās vēsture, attīstība un arī ikdiena ir cieši saistīta arī ar citām valstīm.
Latvija un tās kaimiņvalstis.
Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju.
Izveidota: 1918. gada 24. februārī
Galvaspilsēta: Tallina
Platība: 45 335 km2
Nauda: eiro
Oficiālā valoda: igauņu
Iedzīvotāju skaits: 1 329 460 (pēc 2020. gada datiem)
Lielākās tautības: igauņi (69 %), krievi (26 %), ukraiņi (2 %)
Karogs:
Ģerbonis:
Galvaspilsēta: Tallina
Platība: 45 335 km2
Nauda: eiro
Oficiālā valoda: igauņu
Iedzīvotāju skaits: 1 329 460 (pēc 2020. gada datiem)
Lielākās tautības: igauņi (69 %), krievi (26 %), ukraiņi (2 %)
Karogs:
Ģerbonis:
Igaunija ir Latvijas ziemeļu kaimiņš. Latvijas un Igaunijas vēsture ir diezgan līdzīga. Ilgu daļu savas vēstures Igaunija ir bijusi daļa no citām lielvalstīm - Dānijas, Zviedrijas, Krievijas. 1918. gadā Igaunija pasludināja savu neatkarību, taču 1940. gadā to, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, okupēja Padomju Savienību. Savu neatkarību Igaunija atjaunoja 1991. gadā.
Igaunijas pilsēta Rakvere.
Igaunija ir parlamentāra republika. Tas nozīmē, ka tajā likumus pieņem parlaments. Parlamentu sauc par Riigikogu, un tajā ir 101 deputāts. Viņus ievēl iedzīvotāji ik pēc četriem gadiem.
Igaunijas parlamenta Riigikogu sēžu zāle.
Mūsdienās Igaunija aktīvi strādā IT jomā, un valstī ir daudz veiksmīgu tehnoloģiju uzņēmumu. Igaunija eksportē dažādas preces, piemēram, elektronikas izstrādājumus, mašīnas un aprīkojumu, koksni un koka izstrādājumus, kā arī pārtikas produktus.
Igaunijā izgudrots un ražots piegādes robots.
Latvijai un Igaunijai ir draudzīgas attiecības, un tām ir daudz kopīgu interešu. Abas valstis sadarbojas dažādās jomās, piemēram, ekonomikā, kultūrā un drošībā. Abas valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Latvija un Igaunija bieži rīko kopīgas sporta sacensības un kultūras pasākumus.
Dienvidos Latvija robežojas ar Lietuvu.
Latvija un tās kaimiņvalstis.
Izveidota: Lietuvas lielvalsts ap 1253. gadu, Lietuvas Republika 1918. gada 16. februārī
Galvaspilsēta: Viļņa
Platība: 65 303 km2
Nauda: eiro
Oficiālā valoda: igauņu
Iedzīvotāju skaits: 2 810 118 (pēc 2018. gada datiem)
Lielākās tautības: lietuvieši (87 %), poļi (6 %), krievi (5 %)
Karogs:
Ģerbonis:
Galvaspilsēta: Viļņa
Platība: 65 303 km2
Nauda: eiro
Oficiālā valoda: igauņu
Iedzīvotāju skaits: 2 810 118 (pēc 2018. gada datiem)
Lielākās tautības: lietuvieši (87 %), poļi (6 %), krievi (5 %)
Karogs:
Ģerbonis:
Lietuva ir valsts Baltijas reģionā, kas atrodas uz dienvidiem no Latvijas. 13. gadsimtā Lietuva izveidoja spēcīgu valsti un kļuva par vienu no lielākajām valstīm Eiropā. 1569. gadā Lietuva apvienojās ar Poliju, veidojot Polijas-Lietuvas valsti. 1795. gadā Lietuvu sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija. 1918. gadā Lietuva atkal izveidojās kā neatkarīga valsts, bet 1940. gadā to okupēja Padomju Savienība. 1991. gadā Lietuva atguva neatkarību no Padomju Savienības.
Skats uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu.
Lietuva ir pusprezidentāla republika. Tas nozīmē, ka likumus tajā pieņem parlaments. Lietuvas parlamentu sauc par Seimu, un tajā strādā 141 deputāts, kurus pilsoņi ievēl ik pēc 4 gadiem. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā arī prezidentu ievēl pilsoņi, un prezidentam ir vairāki pienākumi.
Lietuva eksportē dažādas preces, piemēram, mašīnas un aprīkojumu, minerālproduktus, ķīmijas preces, pārtikas produktus un tekstilizstrādājumus. Lietuvas ekonomika ir stipri attīstīta rūpniecības un lauksaimniecības jomās.
Lietuva eksportē dažādas preces, piemēram, mašīnas un aprīkojumu, minerālproduktus, ķīmijas preces, pārtikas produktus un tekstilizstrādājumus. Lietuvas ekonomika ir stipri attīstīta rūpniecības un lauksaimniecības jomās.
Skats uz Lietuvas labības laukiem.
Latvijai un Lietuvai ir draudzīgas un ciešas attiecības. Abas valstis ir Baltijas valstis, un tām ir daudz kopīgu interešu. Viņas sadarbojas dažādās jomās, piemēram, ekonomikā, kultūrā un drošībā. Abas valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Latvija un Lietuva bieži rīko kopīgus pasākumus un projektus, lai veicinātu sadarbību un draudzību starp abām tautām.
Atsauce:
Riigikogu attēls: NGCHIYUI / http://Shutterstock.com