Mūsdienās valstis darbojas ciešā saistībā viena ar otru. Valstis, arī Latvija, sadarbojas gan ar kaimiņvalstīm, gan citām valstīm. Ar vairākām valstīm Latvija sadarbojas, jo ir iestājusies kādā no valstu savienībām. Viena no tādām valstu savienībām ir Eiropas Savienība.
Eiropas Savienība (saīsinājumā ES) ir valstu savienība, kurā pašlaik ir 27 Eiropas valstis, kas ir vienojušās sadarboties dažādās jomās, piemēram, ekonomikā, politikā un sociālajās lietās. ES mērķis ir nodrošināt mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā.
Karte ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pirms sešiem gadiem bija beidzies postošais Otrais pasaules karš. Lai novērstu jauna kara rašanos, šīs sešas Eiropas valstim vienojās savā starpā sadarboties un kontrolēt ogļu un tērauda ražošanu, jo tās bija galvenās izejvielas, kas palīdzēja ražot ieročus un citas karam vajadzīgas lietas.
Kad bija skaidrs, ka šīs valstis nesāks karu, 1957. gadā šīs pašas valstis izveidoja Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) ar mērķi nevis ierobežot, bet vairāk sadarboties tieši ekonomiskajā jomā, piemēram, ērtākā tirdzniecībā, augstākā kvalitātē u.tml. Laika gaitā ES ir paplašinājusies, pievienojoties arvien vairāk valstīm.
Eiropas Savienība ir paplašinājusies vairākos posmos. Pirmā paplašināšanās notika 1973. gadā, kad pievienojās Dānija, Īrija un Lielbritānija. Turpmākajos gados pievienojās vēl vairākas valstis.
Svarīgi!
Eiropas Savienības sākums meklējams 1951. gadā, kad sešas valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija) izveidoja Eiropas Ogļu un Tērauda kopienu.
Kad bija skaidrs, ka šīs valstis nesāks karu, 1957. gadā šīs pašas valstis izveidoja Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) ar mērķi nevis ierobežot, bet vairāk sadarboties tieši ekonomiskajā jomā, piemēram, ērtākā tirdzniecībā, augstākā kvalitātē u.tml. Laika gaitā ES ir paplašinājusies, pievienojoties arvien vairāk valstīm.
Eiropas Savienība ir paplašinājusies vairākos posmos. Pirmā paplašināšanās notika 1973. gadā, kad pievienojās Dānija, Īrija un Lielbritānija. Turpmākajos gados pievienojās vēl vairākas valstis.
Svarīgi!
Oficiāli valstu savienība ar nosaukumu Eiropas Savienība izveidojās 1993. gadā.
Svarīgi!
Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā kopā ar deviņām citām valstīm.
Eiropas Savienības paplašināšanās. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:EC-EU-enlargement_animation.gif
Arī Eiropas Savienībai ir savi simboli: karogs, himna (Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija jeb “Oda priekam”) un devīze “Vienotība dažādībā”.
Eiropas Savienības karogs. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Flag_of_Europe.svg .
Latvija un citas valstis ir guvušas daudz labuma no dalības Eiropas Savienībā:
Latvija un citas valstis ir guvušas daudz labuma no dalības Eiropas Savienībā:
- Ekonomiskie ieguvumi: Latvija saņem ES finansējumu dažādiem attīstības projektiem, piemēram, infrastruktūras (ceļu) uzlabošanai, lauksaimniecības atbalstam un izglītības veicināšanai (skolu remonts, datortehnikas iegāde u.c.).
- Brīva pārvietošanās: Latvijas iedzīvotāji var brīvi ceļot, dzīvot un strādāt citās ES valstīs.
- Drošība un stabilitāte: Dalība ES veicina mieru un stabilitāti reģionā.
- Izglītība un zinātne: Latvijas studenti var izmantot ES izglītības programmas, piemēram, Erasmus+, lai studētu apmaiņas programmās citās ES valstīs.
Eiropas Savienība uzskata, ka tieši brīva cilvēku pārvietošanās un preču tirgošana ir galvenais, lai valstis attīstītos. Tā kā ne visas Eiropas valstis ir arī Eiropas Savienībā, ir izveidota īpaša zona, kurā ceļošana notiek bez ierobežojumiem.
Šengenas zona ir teritorija Eiropā, kurā ir atcelti robežkontroles punkti starp dalībvalstīm.
Karte ar Šengenas zonas dalībvalstīm. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Map_of_the_Schengen_Area.svg
Tas nozīme, ka, ceļojot pa Šengenas zonas valstīm, nav nepieciešama vīza un netiek veiktas robežkontroles pārbaudes.
Tas nozīme, ka, ceļojot pa Šengenas zonas valstīm, nav nepieciešama vīza un netiek veiktas robežkontroles pārbaudes.
Vīza ir ceļojuma dokuments; valsts oficiāla atļauja iebraukt šajā valstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
Pasē iespiestas vīzas.
Robežkontrole ir pasākumi, ko veic uz valstu robežām, lai uzraudzītu un regulētu cilvēku, dzīvnieku un preču pārvietošanos pāri sauszemes, gaisa un jūras robežām. Tajos ietilpst obligāta dokumentu pārbaude, bagāžas pārbaude u.c.
Latvijas-Krievijas robežpunkts. https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Przejscie_graniczne_Buraczki.jpg
Pirms Latvijas pievienošanās Šengenas zonai, ceļošana bija diezgan ilgs un sarežģīts process, jo pirms ceļošanas vajadzēja nokārtot vīzu iebraukšanai visās paredzētajās valstīs. Vīzas izgatavošana aizņem laiku. Un, ja ceļoja pa zemi, uz katras valsts robežas bija robežkontrole. Pie valstu robežām tāpēc veidojās rindas, kurās bija jāstāv pat vairākas stundas.
Pirms Latvijas pievienošanās Šengenas zonai, ceļošana bija diezgan ilgs un sarežģīts process, jo pirms ceļošanas vajadzēja nokārtot vīzu iebraukšanai visās paredzētajās valstīs. Vīzas izgatavošana aizņem laiku. Un, ja ceļoja pa zemi, uz katras valsts robežas bija robežkontrole. Pie valstu robežām tāpēc veidojās rindas, kurās bija jāstāv pat vairākas stundas.