Izpēti informācijas avotus A un B!
 
A
Padomju vara Latvijā 1919. gadā realizēja muižnieku zemes konfiskāciju un visas zemes nacionalizāciju bez jebkāda tās izpirkuma. Tāpat konfiscēja muižniekiem piederošo lauksaimniecības inventāru. Zemes īpašumos, kuru platība bija lielāka par 100 ha, iekārtoja padomju saimniecības. Visas pārējās saimniecības izrentēja uz vienu gadu to īpašniekiem, kas šo zemi līdz tam bija apstrādājuši. Nepiepildījās bezzemnieku
ilgas pēc sava zemes stūrīša, vēl vairāk – viņu vienīgās govis nācās savest padomju saimniecību kūtīs. Savukārt noteikums par rentes* saimniecībām uz vienu gadu biedēja ar nenoteiktību, ar savulaik no muižniecības izpirktās zemes zaudēšanu, uzjundīja atmiņas par aizgājušajiem klaušu laikiem.
*noma
(20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts.1918.–1940. Rīga. 2003, 50.–51. lpp.)
 
B
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam [dzejnieks Viktors Eglītis], tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas [..] centru ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu, ko darīdams, un domātu, ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja arī ticību pašu valstij, pašu spēkiem, pašu spējām.
(A. Eglītis. Pansija pilī. 1962)
 
1. Nosaki pazīmes, pēc kurām ir iespējams vērtēt doto informācijas avotu ticamību!
 
2. Atzīmē, kurš no dotajiem informācijas avotiem ir ticamāks!
 
Piezīme: Starpdisciplinārajā diagnosticējošajā darbā 9. klasei atbilde 1. uzdevumā jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!