Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir nepieciešams izvadīt vielmaiņas galaproduktus.
Svarīgi!
Dzīvnieki izvada no organisma vielmaiņas galaproduktus, dažādas toksiskās vielas, lieko ūdeni, medikamentus.
Izvadorgānu sistēmas veidi dzīvniekiem:
Sūkļi un zarndobumaiņi kaitīgās vielas izvada tieši - no šūnām apkārtējā vidē difūzijas ceļā. Vienšūņiem (tupelīte, eiglēna) ir speciāli organoīdi – pulsējošās vakuolas, kas izvada lieko ūdeni un tajā esošos vielmaiņas galaproduktus.
Pārējiem dzīvniekiem vielu izvadīšanas funkciju veic izvadorgānu sistēma. Vielmaiņas galaprodukti no šūnām nonāk šūnstarpu šķidrumā. Pēc tam šīs vielas nonāk hemolimfā vai asinīs, bet no tām - izvadorgānos. Izvadorgānu sistēmai ir nozīmīga loma iekšējās vides nemainības uzturēšanā un organismu šķidruma līdzsvara regulēšanā.
Visvienkāršākā izvadorgānu sistēma ir plakantārpiem. Plakantārpa planārijas izvadorgānu sistēma sastāv no diviem sazarotiem izvadkanāliem, kuru izvadporas atrodas uz ķermeņa virsmas.
Planāriju izvadorgānu sistēma
Vēžiem izvadorgāni ir zaļie dziedzeri. Tie atrodas galvā pie antenu pamata. Vielmaiņas galaprodukti no asinīm iekļūst dziedzera rezervuārā un pa izvadkanālu tiek izvadīti no organisma.
Zaļie dziedzeri - vēžu izvadorgāni, kuri atrodas galvā pie antenu pamata. Caur tiem tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti.
Vēžu izvadorgāni ir zaļie dziedzeri
Kukaiņu un zirnekļu izvadorgāni ir Malpīgija vadi. Vielmaiņas galaprodukti no hemolimfas nokļūst Malpīgija vados, kur veidojas urīnskābes kristāli. Muskuļu kontrakcijas nodrošina kristālu pārvietošanos pa Malpīgija vadiem zarnu trakta virzienā. Malpīgija vadu saturs sajaucas ar ekskrementiem. Ūdens uzsūcas atpakaļ, bet vielmaiņas galaprodukti - izvadīti no organisma pa anālo atveri kopā ar gremošanas atkritumvielām. Posmkājiem atkritumvielas uzkrājas arī hitīna apvalkā, kuru dzīvnieki ik pa laikam nomet.
Malpīgija vadi ir kukaiņu un zirnekļu izvadorgāni.
Zirnekļu urīnizvadsistēma
Mugurkaulniekiem galvenais izvadorgāns ir nieres. Apaļmutniekiem, zivīm un abiniekiem tās ir lentveida. Tās filtrē asinis un veido urīnu. Pa urīnvadiem urīns ieplūst urīnpūslī, kas atveras pie anālās atveres.
Abiniekiem un rāpuļiem urīns sākumā ieplūst urīnpūslī, bet no tā - kloākā. Putniem (izņemot strausus) urīnpūšļa nav, urīns kopā ar ekskrementiem nonāk uzreiz kloākā.
Zīdītāju nierēm ir pupas forma. Nieres izfiltrē un atdala no asinīm kaitīgos vielmaiņas galaproduktus, veidojot urīnu. No katras nieres atiet urīnvads, pa kuru urīns nonāk urīnpūslī vai kloākā.