Vārdus darina, tos atvasinot ar priedēkļiem, galotnēm, izskaņām, kā arī veidojot salikteņus.
Lietvārdu atvasināšana ar priedēkļiem
Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes.
|
aiz-
ap- at- bez- caur- ie- iz- ne- no- pa- pār- pēc- pie- pret- sa- uz- |
aiz-mugure
ap-skāviens at-gādinājums bez-cerība caur-braukšana ie-sniegums iz-sniegšana ne-laime no-brauktuve pa-slēptuve pār-liecība pēc-nācējs pie-došana pret-skats sa-biedrība uz-devums |
Latviešu valodā parasti vārdus atvasina tikai ar vienu priedēkli. Izņēmumi ir nolieguma priedēklis ne-:
neizdarība – ne-iz-darība
Lietvārdu atvasināšana ar izskaņām
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
Personu nosaukumus atvasina ar izskaņām.
| Izskaņa | Lietvārds |
|
-iene
-ēknis, -ēkne -ietis, -iete -iķis, -iķe -onis, -one, -oņa
|
hercogiene
audzēknis, audzēkne latvietis, latviete jumiķis, jumiķe varonis, varone, čaboņa
|
Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr, bet izskaņas -ējs, -ēja– uz tādu darītāju, kas darbību veic tikai konkrētā brīdī.
Ēdājs – tas, kas vienmēr ēd (starpbrīžos, stundās).
Ēdējs – tas, kas pašlaik ēd pusdienas (brokastis utt.).
Ēdējs – tas, kas pašlaik ēd pusdienas (brokastis utt.).
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete:
Latgale – latgalietis, latgaliete; Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -nieks, -niece:
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece; Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
Dzīvnieku nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-enis
-ene -ulis |
rubenis, aklenis (dundurs)
lācene, zvīņene (kukainis) brūnulis (tauriņš), omulis (zivs) |
Augu nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-ājs
-ene |
avenājs
avene |
Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-eklis, -ēklis
-īkla, -īklis, -kl(i)s -nīca, -nieks -(s)lis -tava -tuve -ulis |
tēmēklis
pavārnīca kāpslis |
Vietu nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-aine
-ājs -iena, -iene, -iens -ija -nīca -tava -tuve |
priedaine
avenājs paliena |
Ar izskaņu -tava atvasina vietu nosaukumus no atvasinātiem vārdiem (ir sakne un vismaz viens piedēklis).
gludināt – gludinātava; laimēt – laimētava; tirgot – tirgotava
Ar izskaņu -tuve atvasina vietu nosaukumus no pirmatnīgiem vārdiem (ir tikai sakne un galotne).
siet – sietuve; malt – maltuve; vērpt – vērptuve
Abstraktu jēdzienu nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-atne
-enis -ība -klis -tne -ums |
sapratne
lielība uztraukums |
Darbību nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-ieks
-oņa -šana -šanās -ums |
murdoņa
ķeršana braukāšanās |
Īpašību nosaukumus atvasina ar izskaņām.
|
-ums
-ība |
mundrums
laipnība |
Ar izskaņām var izrādīt attieksmi pret vārdu – pozitīvu vai negatīvu. Izskaņa var būt gan ar pamazinājuma vai nievājuma nozīmi.
Vārdus ar pamazinājuma nozīmi sauc par deminutīviem.
To veidošana atkarīga no lietvārda deklinācijas.
| -elis, -ele |
netīrelis, lapele
|
Lietvārdus var atvasināt arī ar galotnēm.
Mainot vārda galotni un izmantojot citus vārddarināšanas līdzekļus, iespējams iegūt no sākotnējiem vārdiem nozīmes ziņā atšķirīgus vārdus.
No diviem dažādas nozīmes vārdiem var izveidot trešo atšķirīgas nozīmes vārdu.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.
liels + saimnieks – lielsaimnieks (galotne vārdam liels zudusi)
uguns + grēks – ugunsgrēks (galotne vārdam uguns saglabāta)