Lietvārdu pareizrakstība jeb ortogrāfija
- Lietvārdu, kas beidzas ar izskaņu ‑šana, pareizrakstību pārbauda pēc darbības vārda pagātnes formas: pirkšana – pirka, augšana – auga. Dažos gadījumos jāievēro līdzskaņu mija: lūgšana – lūdza.
- Jāievēro, ka nenoteiksmes līdzskaņi s, z zūd, ja no darbības vārdiem darina lietvārdus ar izskaņu ‑šana: krišana – krist, lūšana – lūzt.
- Lietvārdus ar izskaņu ‑šana parasti lieto tikai vienskaitlī: dejošana. Bet daži lietvārdi ar izskaņu ‑šana lietojami daudzskaitlī: zināšanas.
- Lielākajai daļai 2. deklinācijas lietvārdu galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos: pulkstenis – pulksteņa.
- Dažiem 2. deklinācijas, 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav: viesis – viesa, Atis – Ata, pase – pasu, mute – mutu.
- Līdzskaņu mija ir 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā: pele – peļu, uguns – uguņu.
- Vienādas galotnes ir vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā 2. deklinācijas izņēmumiem: akmens, asmens, ūdens, rudens, zibens, mēness; 3. deklinācijas lietvārdiem: ledus, medus, 6. deklinācijas lietvārdiem: sirds, nakts.
Svarīgi!
2. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa datīva galotne ir ‑im, 3. deklinācijas lietvārdiem ‑um, nevis ‑am.
Svarīgi ir ievērot 4., 5., 6. deklināciju kopdzimtes lietvārdu lietojumu vienskaitļa datīva formā.
Izskaņu pareizrakstība
- Izskaņas ‑tne priekšā ir garais ā lietvārdos, kas atvasināti no darbības vārdiem: zināt – zinātne.
- Izskaņa ‑atne ir lietvārdiem, kas atvasināti no īpašības vārdiem un skaitļa vārdiem: jauns – jaunatne.
- Izskaņas ‑ēknis, ‑ēklis ir lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārdiem, kuriem tagadnes 3. personā ir piedēklis ‑ē: audzē – audzēknis. Pārējos gadījumos lietojama izskaņa ‑eklis: put – puteklis.
- Ja lietvārdi ir darināti no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņa ‑īt, lietvārdā saglabājas garais patskanis ī: lasīt – lasījums.
- Vārdos rīdzinieks, drosminieks, bundzinieks pirms izskaņas -nieks jāraksta patskanis i.
Salikto nosaukumu rakstība
Ar lielo burtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi:
- saliktos valstu nosaukumos: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti;
- starptautisko organizāciju nosaukumos: Eiropas Savienība, Sarkanais Krusts;
- augstāko valsts iestāžu nosaukumos: Latvijas Republikas Saeima;
- laikrakstu un žurnālu nosaukumos: “Literatūra un Māksla”;
- zvaigznāju nosaukumos: Lielie Greizie Rati, Piena Ceļš;
- saliktos ģeogrāfiskos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds: Tuvie Austrumi, Augstie Tatri;
- pseidonīmos: Tāravas Anniņa (Andrejs Upīts), Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons);
- ordeņu nosaukumos (izņemot vārdu “ordenis”): Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu:
- iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nosaukumos: Zinātņu akadēmija, Finanšu ministrija, uzņēmums “Limbažu piens”;
- goda nosaukumos: Tautas daiļamata meistars, Lielā mūzikas balva;
- grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos: Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās”, Pītera Paula Rubensa glezna “Mākslinieka pašportrets”;
- svētku un atceres dienu nosaukumos: Līgo svētki, Mātes diena;
- vēsturiskos nosaukumos: Pirmais pasaules karš (1. pasaules karš).
Dabas objektu saliktie nosaukumi tiek veidoti no diviem vārdiem – viens no tiem parasti ir īpašvārds vai vietvārds, otrs ir objekta veida nosaukums.
Īpašvārds vai vietvārds jāraksta ar lielo sākumburtu, bet objekta veida nosaukums rakstāms ar mazo sākumburtu.
Piemērs:
Rāznas ezers
Teiču rezervāts
Ogres upe
Vidzemes līdzenums
Arī dažādu iestāžu nosaukumos to veida nosaukums rakstāms ar mazo sākumburtu.
Piemērs:
Meža muzejs
Kandavas pagasts
Tūrisma centrs
Pēdiņās tiek likti dažādu darbu nosaukumi, kā arī, piemēram, māju nosaukumi.
Piemērs:
brīvdienu māja "Priedītes"
luga "Sprīdītis"
Ar lielo sākumburtu raksta ne tikai pirmo vārdu:
mācību un citu iestāžu nosaukumos, kuros ir vairāki vārdi, proti, tie ir saliktie nosaukumi. Šādos nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta:
pirmo vārdu, kas parasti ir vietas nosaukums vai personvārds un otro vārdu, kas seko pirmajam īpašvārdam: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Valsts ģimnāzija, Taslu Piensaimnieks.
Svešvārdu pareiztrakstība
Svešvārdi jeb internacionālismi ir vārdi, kuri aizgūti no citām valodām.
Lai pārliecinātos par svešvārdu pareizrakstību, vislabāk izmantot atbilstošu vārdnīcu.
Svešvārdu rakstība vienkārši jāiegaumē, un vieglāk to ir izdarīt, zinot vārda nozīmi.
Svešvārdu rakstība vienkārši jāiegaumē, un vieglāk to ir izdarīt, zinot vārda nozīmi.
Latviešu valodā ir izdotas vairākas svešvārdu vārdnīcas.
Svešvārdu vārdnīcas pieejamas arī internetā, piemēram, portālā Tēzaurs.lv.