Lietvārdus raksturo vairākas gramatiskās kategorijas: iedalījums, dzimte, skaitlis, 7 locījumi un 6 deklinācijas (skat. tabulu).
Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes – sieviešu un vīriešu dzimte.
Dzimti norāda vārda nozīme un lietvārda galotne.
Svarīgi!
Lai noteiktu lietvārda dzimti, lietvārds jāpārveido vienskaitļa nominatīva formā. Pēc šīs formas nosaka gan dzimti, gan deklināciju.
Lai noteiktu dzimti, var izmantot norādāmos vietniekvārdus tas un tā.
Tas attiecināms uz vīriešu dzimtes lietvārdiem, tā – uz sieviešu dzimtes lietvārdiem.
Tas attiecināms uz vīriešu dzimtes lietvārdiem, tā – uz sieviešu dzimtes lietvārdiem.
Piemērs:
tas putns – vīriešu dzimte
tā nakts – sieviešu dzimte
tā nakts – sieviešu dzimte
Vārda skaitli norāda vārda nozīme un galotne.
Vīriešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes -s, -š, -is, -us.
nācējs, ceļš, gulbis, lietus
nācēji, ceļi, gulbji, lieti
Sieviešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes -a, -e, -s.
lapa, zeme, telts
Sieviešu dzimtē lietvārdiem daudzskaitļa nominatīvā ir galotnes -as, -es, -is.
lapas, zemes, teltis
Latviešu valodā ir vārdi, kuriem ir sieviešu dzimtes galotne -a, bet kuri tiek lietoti attiecībā arī uz vīriešu dzimti. Šādus lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem, un to dzimte ir nosakāma tikai pēc vārda lietojuma konkrētā tekstā (skat. tabulu).
Šiem lietvārdiem atšķiras datīva locījuma forma: guļavai Maijai, guļavam Pēterim.
Īpaša uzmanība jāpievērš īpašvārdu datīva locījumam vīriešu dzimtē (skat. tabulu).
Latviešu valodā vairumam vārdu ir gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formas, bet ir izņēmumi (skat. tabulu).
Daudzskaitlinieki:
| daudzi īpašvārdi | Cēsis, Limbaži, Viļāni |
| debespušu nosaukumi | austrumi, rietumi, ziemeļi, dienvidi |
| dažu apģērbu nosaukumi | bikses, svārki |
| rīku un ierīču nosaukumi | brilles, rati, šķēres |
| dažu slimību nosaukumi | masalas, vējbakas, cūciņas |