OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Valodas lietojumā daudz izmantojam vietniekvārdus, gan aizstājot ar tiem citus vārdus, gan jautājot kaut ko, noliedzot, runājot par personām, ievadot plaīgteikumu u.c.
Vietniekvārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Zēns (lietvārds) raksta. – Viņš raksta.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Vietniekvārdu iedalījums
Gramatiskās kategorijas
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir dzimte:
- sieviešu dzimte – viņa, katra, tāda, abas;
- vīriešu dzimte – viņš, katrs, tāds, abi.
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir skaitlis:
- vienskaitlis – es, viņš, daža, cits;
- daudzskaitlis – mēs, viņi, dažas, citi.
Vietniekvārdu locīšana
Vietniekvārdus parasti loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdu, sieviešu dzimtē kā 4. deklinācijas lietvārdu.
Vīriešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
|
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
nom. kas?
|
viņš
|
viņi
|
|
ģen. kā?
|
viņa
|
viņu
|
|
dat. kam?
|
viņam
|
viņiem
|
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņus
|
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņiem
|
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņos
|
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Sieviešu dzimtes vietniekvārdu locīšana
|
Locījums
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
nom. kas?
|
viņa
|
viņas
|
|
ģen. kā?
|
viņas
|
viņu
|
|
dat. kam?
|
viņai
|
viņām
|
|
akuz. ko?
|
viņu
|
viņas
|
|
instr. ar ko?
|
ar viņu
|
ar viņām
|
|
lokat. kur?
|
viņā
|
viņās
|
|
vokat. – !
|
—
|
—
|
Vietniekvārdu pareizrakstības jeb ortogrāfijas normas
Personu un piederības vietniekvārdu lietojums lietišķajos rakstos
2. personas vietniekvārdi tu un jūs rakstāmi ar lielo burtu Tu, Jūs vēstulēs, iesniegumos, psakaidrojumos un citos lietišķo rakstu veidos.
Ar lielo burtu lietišķajos rakstos jāraksta arī citas šo vietniekvārdu locījumu formas.
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Vēlos Jums pateikt paldies [..].
Sen Tevi neesmu saticis [..].
Kopā un šķirti rakstāmi vietniekvārdi
Vietniekvārdu iedalījums:
- Personas vietniekvārdi – nosauc personas, kas piedalās runas situācijā
es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas - Atgriezeniskais vietniekvārds – norāda, ka darbība vērsta uz pašu darītāju
sevis - Piederības vietniekvārds – norāda uz piederību kādai personai
mans, mana, tavs, tava, savs, sava - Norādāmie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm
šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa - Jautājamie vietniekvārdi – ievada jautājuma teikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Attieksmes vietniekvārdi – ievada palīgteikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Nenoteiktie vietniekvārdi – norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm
kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds - Noteiktie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem vai dzīvām būtnēm kā uz kaut ko noteiktu un pazīstamu
katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati - Noliegtie vietniekvārdi – norāda uz noliegumu
nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena