Lai labāk izprastu vārddarināšanas paņēmienus un nosacījumus, svarīgi apgūt vārda sastāvdaļas.
Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
Pirmatnīgos vārdos ir tikai sakne un galotne vai pat tikai sakne.
maize, zeme, pļaut, cept, ēst
Atvasinātos vārdos ir arī priedēklis vai piedēklis vai pat abas šīs sastāvdaļas.
maizīte, maizniece, zemīte, pļaušana, cepums, sacepums, ceptuve, ēšana
Radniecīgu vārdu saimei ir kopīga sakne.
Ja pazīsti visas vārda sastāvdaļas, nav grūti atšķirt pirmatnīgus vārdus no atvasinātiem vārdiem, kā arī radniecīgus vārdus.
pirmatnīgs vārds: cept
atvasinājumi:
Vārda sastāvs – elementi, no kuriem tiek veidots vārds.
Vārdu veido no šādiem elementiem, un tos sauc:
- priedēklis;
- sakne;
- piedēklis;
- galotne.
Sakne ir vārda daļa, kas kopīga radniecīgu vārdu saimei. Tā ir galvenā vārda sastāvdaļa.
Piemērs:
zeme, pazeme, zemīte;
Galotne ir vārda daļa, kas mainās saistījumā ar citiem vārdiem.
Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes un maina vārda nozīmi.
Piedēklis ir vārda daļa, kas atrodas starp sakni un galotni. Arī piedēklis var mainīt vārda nozīmi.
Lai noteiktu vārda piedēkli, vispirms jānosaka vārda sakne un galotne, tad jāskatās, vai nav palikusi vēl kāda nezināma vārda daļa. Jānovērtē, vai atlikušajā vārda daļā ir viens piedēklis vai vairāki piedēkļi.
Piedēkļi, kurus lieto, lai darinātu deminutīvus jeb pamazināmās vārdu formas:
Piedēkļi, kurus lieto, lai darinātu dažādus personu nosaukumus:
- -niek-, -niec-, -āj-, -ēj-, -taj-, -ne-, -iet-
maize – mazinieks – maizniece;
ēst – ēdājs – ēdējs;
lasīt – lasītājs; meita – meitene – meitietis
Piedēkļi, kurus lieto dažādu dzīvnieku darināšanā:
- -en-, -ēn-, -ul-
zaķis – zaķene; lācis – lācene
Piedēkļi, kurus izmanto dažādu ar augiem saistītu nosaukumu darināšanā:
- -āj-, -en-
avene – avenājs; krūms – krūmājs
Piedēkļi, kurus lieto dažādu darbību atvasināšanā
- -šan-, -um-
mīcīt – mīcīšana; rūgt – rūgšana; mīksta – mīkstums; svaigs – svaigums
Svarīgi!
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar piedēkli -iet-.
Latgale – latgalietis, latgaliete; Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Latgale – latgalietis, latgaliete; Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar piedēkli -niek-, -niec-.
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece; Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
Darbības vārdam piedēklis var būt tikai viens burts.
mīcīt – mīc-ī-t; raudzēt – raudz-ē-t
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
maize – maizīte – maiznieks – maizniece – maiznīca
Vārdu darināšanā biežāk izmanto izskaņas:
- -iņš, -iņa, -ītis, -īte, -ēns
klaipiņš, klētiņa, saulespuķīte, pīlīte, zaķēns; - -nieks-, -niece, -tājs, -tāja, -ējs, ēja
zemnieks, saimniece, lasītājs, mīcītāja, pļāvējs, cepēja; - -šana, -ums, -ība, -īgs, -īga
cepšana, sacepums, apdomība, smaržīgs, darbīga
Vārdu izcelšanos un attīstību pēta etimoloģija.
Etimoloģija– valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību; vārdu un morfēmu izcelšanās un to attīstība.
Atsauce: