Darāmā kārta
Darbības vārda darāmās kārtas vienkāršos laikus veido viens darbības vārds personu formā:
Piemērs:
nāku, braukšot, guli, skatījos u.c.
Darbības vārdam darāmajā kārtā saliktos laikus veido šādi: darbības vārdam būt lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (galotne -is, -ies; izskaņa -usi, -usies).
Palīgdarbības vārds būt personas formā norāda gan izteiksmi, gan personu.
Piemērs:
esmu braukusi, ir atnācis, būs izgulējies
Ciešamā kārta
Galvenā ciešamās kārtas pazīme:
ja darbības vārds ir ciešamajā kārtā, tad tas kopā ar palīgdarbības vārdiem tikt, tapt, būt un ciešamās kārtas pagātnes divdabi (izskaņa -ts, -ta) veido ciešamās kārtas laikus.
Piemērs:
tiek izlasīta, ir nopļauta, taps uzrakstīta
Svarīgi!
Jāpievērš uzmanība ciešamās kārtas pagātnes divdabja pareizrakstībai.
To pārbauda ar pagātnes palīdzību. Nenoteiksmes formu pārveido pagātnē. Jāņem vērā, ka ciešamās kārtas pagātnes divdabī rakstāms tas līdzskaņa burts, kas ir arī pagātnē saknes beigās:
Ja pagātne pagātnē beidzas ar c vai dz, tad lokāmajā ciešamās kārtas pagātnes divdabī izskaņas -ts priekšā rakstāms k vai g:
Ja nenoteiksmes sakne beidzas ar s, bet pagātnē saknes beigās ir t vai d, tad lokāmajā ciešamās kārtas pagātnes divdabī izskaņas -ts priekšā rakstāms s:
Piemērs:
glābt — glāba — glābts
lauzt — lauza — lauzts
lauzt — lauza — lauzts
Piemērs:
kliedza — kliegts
sauca — saukts
sauca — saukts
Piemērs:
mest — meta — mests
vest — veda — vests
vest — veda — vests
Ciešamās kārtas formu veido tikai no tiešajiem darbības vārdiem (tiešajiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -t), un parasti darbības vārds ir pārejošs, tam var uzdot jautājumu ko?
Piemērs:
tiek kārtota – kārtot (nenoteiksme) – ko? – istabu, rotaļlietas, grāmatas
Darāmās kārtas formu lietojums
Darbības vārdus darāmajā kārtā saziņā lieto bieži gan mutvārdu, gan rakstveida saziņā.
Ciešamās kārtas formu lietojums
Darbības vārda ciešamās kārtas formas parasti lieto zinātniskā un populārzinātniskā stila tekstos.
Ja vēlies vēl vairāk uzzināt par šo tematu, vari noskatīties video.