Lai tavs viedoklis sociālajos tīklos būtu interesants un gramatiski pareizi uzrakstīts, uzmanība jāpievērš vairākiem faktoriem.
Jāievēro
Frazeoloģismi — nozīmes ziņā nedalāmi, ar tradīciju valodā nostiprināti vārdu savienojumi.
Frazeoloģismi vienmēr jāuztver pārnestā nozīmē.
Agrākos laikos frazeoloģismi tika nodoti mutvārdos no paaudzes paaudzē gluži kā folklora. Tieši frazeoloģismu apguve un izpratne liecina par valodas apguves augstāko līmeni.
Piemērs:
likt aiz auss — atcerēties, iegaumēt,
ciets rieksts — tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības,
gara mēle — liela pļāpa.
Lai teksts būtu interesants un aizraujošs, nepietiks tikai ar viedokļa pazīmju apgūšanu, vajadzētu izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus!
 
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi
Tos jau pazīsti un atceries no literatūras stundās apgūtā, bet ir labi atkārtot.
 
Metafora
Valodā bieži lietojam metaforas, reizēm pat to neapzinoties. Mūsu ikdienas valodā (arī sarunvalodā) bieži tiek izmantoti tēlaini izteicieni.
Metafora — tēlains, pārnestā nozīmē lietots izteiciens. Tā var būt gan viens vārds, gan arī vārdu savienojums vai pat teikuma daļa.
Piemērs:
Šaura taciņa mūs ieveda privātmāju tīmeklī.
Tikai pēc laba brīža tikām cauri tukšo ielu mudžeklim.
Okeāns lejā brāzās un bēga no ļaudīm.
Jānis nu gan ir īsts lauva - spēcīgs un veikls! (attiecinot to uz varonīgu cilvēku)
Anitas ledainais skatiens svilināja Ulda muguru.
Ļoti bieži metaforas var uzskatīt arī par slēptu salīdzinājumu, un katru metaforu var pārveidot par salīdzinājumu.
 
Salīdzinājums
Salīdzinājums — vārdos izteikts divu priekšmetu, dzīvu būtņu u.c. saistījums uz līdzību pamata.
Piemērs:
mēness kā zelta santīms,
rūctraktors,
acis melnas kā oglīte
Metafora ir tuva personifikācijai.
Personifikācija — nedzīvu priekšmetu vai dabas parādību atveidojums, kurā tās attēlotas kā personas, kuram piemīt šīs cilvēciskās īpašības
Piemērs:
Debesis skuma un raudāja par lielo nelaimi.
Šodien Saule kāzas dzēra.
Koki mežā sarunājās ar mazo meitenīti.
Epitets
Epitets — spilgts, māksliniecisks apzīmētājs. Apzīmētāja jautājumi: kāds? kāda? kurš? kura? cik? kā?
Piemērs:
viļņojošas domas,
šalcoša jūra, 
burbuļojošs strautiņš