Rakstot savu apskatu, aprakstu vai recenziju, svarīgi atcerēties par to veidošanas pazīmēm un nosacījumiem.
Recenzija — kritisks novērtējums, atsauksme (parasti par zinātnisku, mākslas darbu).
Recenzijas formas var būt dažādas — var būt gan vēstules, gan dienasgrāmatas, gan esejas vai problēmraksta formā.
Svarīgi!
Recenzija ir viens no kritikas žanriem, taču jāatceras, ka kritika ir analīze un vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot trūkumus, nevis tikai negatīvā meklēšana.
Recenzijas uzbūve un saturs
Ievads
Tajā jāiekļauj recenzējamā
- darba autors, nosaukums, darba žanrs;
- darbā aplūkotā tēma, tās aktualitāte;
- darbā atspoguļotās darbības vieta un laiks.
Piemērs:
Novele “Salna pavasarī” ir viens no viskoncentrētākajiem R. Blaumaņa prozas darbiem. Tajā skarta 19. gs. literatūrā raksturīgā tēma par laulībām mīlestības vai mantas dēļ. Situācijas risinājumam rakstnieks piešķīris poētisku un vienlaikus skarbu izteiksmi, atklājot gan sociālo apstākļu ietekmi, gan cilvēka izvēles dramatisko skaudrumu.
Iztirzājums jeb galvenā daļa
- Recenzējamā darba galvenās sižetiskās līnijas analīze – kuri notikumi virza darbību, kurš ir spilgtākais notikums, kurš notikums rada pavērsienu darbības gaitā; spilgtākie tēli, interesantākie tēli, tēlu savstarpējās attiecības.
- Recenzējamā darba autora valodas un stila raksturojums – darba noskaņa, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, leksika.
Piemērs:
Novelē tēlots viens rīts Vanagu mājās un laukos. Ir pavasaris, rit dienas ierastās gaitas, arājam tiek aiznestas brokastis, un puiša Andra un meitas Lienes starpā iezīmējas romantiskas attiecības. Kad Liene ir atgriezusies mājās, situācija strauji mainās. Lieni bildināt ir ieradies vecais un bagātais kaimiņu saimnieks Mālnieks. Pēc sākotnējā apjukuma un abu sarunas Liene piekrīt kļūt par Mālnieka sievu.
Galvenās darbojošās personas
Noveles centrā ir četras personas – Liene, Andrs, Vanagu māju saimnieks un Mālnieks. Vīriešu tēli ir viengabalaini, savukārt Lienes raksturojumā iezīmētas daudzveidīgas noskaņu pārejas. Andrs tēlots kā jauns un enerģisks puisis, kurš patiesi mīl Lieni. Viņš gan apzinās, ka nav materiāli nodrošināts, jo, kad Liene svārstās un uzreiz neatsaucas puiša rotaļīgi izteiktajam bildinājumam, Andrs par savu iespējamo sāncensi uzskata saimnieku Vanagu. Tomēr mantiskās vērtības Andram neliekas būtiskas; lai būtu kopā ar Lieni, viņš ir gatavs par guldināmo segu ņemt kaut vai zirgu deķi. Lienes viedoklis šajā ziņā ir atšķirīgs, abu dialogā iezīmējas, ka viņa vairāk domā par nākotnes praktisko pusi. Liene ir pārliecināta par savu pievilcību un to, ka precinieku viņai netrūktu. Arī Vanags viņu ir uzrunājis, taču māju pārticība nav tik liela, turklāt Lienei neliekas pievilcīgs pats bakurētainais saimnieks. Situācija mainās, kad bildinājumu izsaka Mālnieks, kurš ir septiņdesmit divus gadus vecs atraitnis un daudz bagātāku māju īpašnieks. Mālnieks novelē tēlots kā pašapzinīgs un daudz pieredzējis cilvēks, labs psihologs, kurš spēj Lieni pārliecināt par to, kādas priekšrocības būs viņas izvēlei.[..]
Galvenās darbojošās personas
Noveles centrā ir četras personas – Liene, Andrs, Vanagu māju saimnieks un Mālnieks. Vīriešu tēli ir viengabalaini, savukārt Lienes raksturojumā iezīmētas daudzveidīgas noskaņu pārejas. Andrs tēlots kā jauns un enerģisks puisis, kurš patiesi mīl Lieni. Viņš gan apzinās, ka nav materiāli nodrošināts, jo, kad Liene svārstās un uzreiz neatsaucas puiša rotaļīgi izteiktajam bildinājumam, Andrs par savu iespējamo sāncensi uzskata saimnieku Vanagu. Tomēr mantiskās vērtības Andram neliekas būtiskas; lai būtu kopā ar Lieni, viņš ir gatavs par guldināmo segu ņemt kaut vai zirgu deķi. Lienes viedoklis šajā ziņā ir atšķirīgs, abu dialogā iezīmējas, ka viņa vairāk domā par nākotnes praktisko pusi. Liene ir pārliecināta par savu pievilcību un to, ka precinieku viņai netrūktu. Arī Vanags viņu ir uzrunājis, taču māju pārticība nav tik liela, turklāt Lienei neliekas pievilcīgs pats bakurētainais saimnieks. Situācija mainās, kad bildinājumu izsaka Mālnieks, kurš ir septiņdesmit divus gadus vecs atraitnis un daudz bagātāku māju īpašnieks. Mālnieks novelē tēlots kā pašapzinīgs un daudz pieredzējis cilvēks, labs psihologs, kurš spēj Lieni pārliecināt par to, kādas priekšrocības būs viņas izvēlei.[..]
Piemērā citēts tikai fragments no galvenās daļas.
Nobeigums
Kopsavilkums — recenzijas autora vērtējošā attieksme, secinājumi, ieteikumi.
Piemērs:
Ietekme un nozīme literatūrā
R. Blaumaņa literāro darbu centrā ir niansēts cilvēku attiecību tēlojums, kas sekmējis to ilglaicīgu popularitāti. Novelē “Salna pavasarī” koncentrēti aplūkots jūtu un prāta kontrasts, kas ir viena no svarīgākajām rakstnieka daiļrades un 19. un 20. gs. mijas rakstniecības tēmām. Vairākos aspektos “Salna pavasarī” sasaucas ar noveli “Purva bridējs”. Nosacīts noveles “Salna pavasarī” sižeta līnijas tālākais veidojums, kas gan nav uzskatāms par tiešu turpinājumu, atklājas R. Blaumaņa novelē “Ievas laime” (1898), vēlākā pārstrādājumā ar nosaukumu “Laimes klēpī” (1903).
R. Blaumaņa literāro darbu centrā ir niansēts cilvēku attiecību tēlojums, kas sekmējis to ilglaicīgu popularitāti. Novelē “Salna pavasarī” koncentrēti aplūkots jūtu un prāta kontrasts, kas ir viena no svarīgākajām rakstnieka daiļrades un 19. un 20. gs. mijas rakstniecības tēmām. Vairākos aspektos “Salna pavasarī” sasaucas ar noveli “Purva bridējs”. Nosacīts noveles “Salna pavasarī” sižeta līnijas tālākais veidojums, kas gan nav uzskatāms par tiešu turpinājumu, atklājas R. Blaumaņa novelē “Ievas laime” (1898), vēlākā pārstrādājumā ar nosaukumu “Laimes klēpī” (1903).
Piemēros citēta Benedikta Kalnača R. Blaumaņa noveles ,,Salna pavasarī" analīze no portāla enciklopedija.lv.
Apraksts ir mutisks vai rakstveida kādas būtnes, priekšmeta vai parādības attēlojums.
Vietne https://tezaurs.lv/ aprakstu skaidro šādi: prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums.
Lai izdotos labs ceļojuma apraksts, ir svarīgi ievērot vairākus tā veidošanas nosacījumus:
- izvēlies tematu, par kuru veidosi aprakstu:
Piemērs:
Viena nedēļa Ungārijā.
Kāpēc doties ceļojumā uz Sicīliju?
Pieci iemesli, lai apmeklētu Poliju.
4 iemesli, kāpēc apmeklēt Holandi.
Kāpēc ir vērts aizbraukt uz Rēzekni?
- lielo tematu sadali vairākos mazākos apakštematos jeb mazajos tematos — rindkopās. Šāds sadalījums palīdzēs tev ievērot teksta uzbūves principus.
Piemērs:
daba, tradīcijas, nacionālie ēdieni, valoda, pilsētas, notikumi u.c.
Var gadīties, ka, sākot rakstīt, dažus no apkaštematiem jeb mazajiem neizmantosi, bet daži radīsies no jauna. Apraksta veidošana ir radošs process, un tā var rīkoties.
- raksti vai stāsti par vietām, kuras patiešām esi apmeklējis, par saviem piedzīvojumiem, personīgajiem novērojumiem un iespaidiem, nevis no internetā atrodamās informācijas, tā lai noder tikai kā faktu materiāls, ar ko var papildināt aprakstu.
- Ievads. Iepazīstini ar zemi, vietu, par kuru būs stāsts.
- Galvenā daļa. Atklāj ceļojumā piedzīvoto, redzēto, kā arī kādus interesantus faktus par apmeklēto zemi.
- Nobeigums. Kopsavilkums, secinājumi, ieteikumi citiem ceļotgribētājiem
- Ja spēsi savu ceļojuma aprakstu papildināt ar interesantām fotogrāfijām, kādu noteikti ieinteresēsi doties ceļā.
Apskats — secīgs kādas informācijas pārskats.
Rakstot gan apskatu, gan aprakstu, gan recenziju,
- jāatceras pārsprieduma uzbūve — recenzijai, aprakstam, arī apskatam ir 3 daļas — ievads, galvenā daļa, nobeigums — secinājumi, kopsavilkums, atziņas;
- noteikti jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas likumi;
- jāizmanto dažādi leksiskie līdzekļi — sinonīmi, antonīmi, frazeoloģismi, svešvārdi u.c.;
- jāizmanto tēlainās izteiksmes līdzekļi — epiteti, personifikācijas, salīdzinājumi, metaforas u.c.;
- jāizmanto atbilstošs valodas funkcionālais un emocionāli ekspresīvais stils.
Publicistikas valodas stilu lieto laikrakstos, žurnālos, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, dažādās runās, piemēram, preses apskats, intervija, reportāža u. c.
Publicistikas mērķi un uzdevumi nosaka valodas stilu, tāpēc publicistikas valodas stils izmanto gan zinātniskās valodas stila elementus, gan lietišķās valodas stila elementus.
Publicistikas valodā nereti lieto arī daudz sarunvalodas stila elementus. Tas nav iedomājams arī bez daiļliteratūras valodas stila elementiem. Tādējādi var secināt, ka publicistikas valodas stils ir visu funkcionālo stilu savdabīgs apvienotājs.
Publicistikas valodas stila raksturīgākās pazīmes:
- aktualitāte;
- mērķtiecība;
- konkrētība;
- fakti, skaitļi, dati, citāti;
- sava terminoloģija;
- citu nozaru terminoloģija;
- svešvārdi, internacionālismi;
- daudz īpašvārdu (dažādi nosaukumi, personu vārdi);
- saīsinājumi (abreviatūras, piemēram, PTO, ES, NVS);
- frazeoloģismi;
- dažādas teikumu konstrukcijas;
- emocionāli ekspresīva leksika;
- tēlainās izteiksmes līdzekļi (metaforas, salīdzinājumi, alegorijas u.c.).
Atsauce:
https://enciklopedija.lv/Benedikts Kalnačs/“Salna pavasarī”