Salikts pakārtots teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir viena neatkarīga teikuma daļa un vismaz viena atkarīga teikuma daļa.
Neatkarīgo teikuma daļu sauc par virsteikumu, bet atkarīgo(-ās) teikuma daļu(-as) - par palīgteikumu(-iem). Shematiski tos attēlo šādi:
Salikta pakārtota teikuma daļas saista pakārtojuma vārdi:
- pakārtojuma saikļi: ka, lai, vai, ja, jo, kamēr, līdz, kolīdz, līdzko, tikko, tiklīdz, tiklīdz kā, iekams (iekāms, iekam, iekām) kopš, pirms, tāpēc ka, tālab ka, tādēļ ka, tā kā, kaut, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī, jebšu, it (itin) kā, nekā, tāpat kā, jo – jo;
- attieksmes vietniekvārdi: kas, kurš, kura, kāds, kāda;
- apstākļa vārdi: kad, kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kālab, cik;
- vārdu grupas: no kurienes, uz kurieni, pēc tam kad.
Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, to sauc par bezsaikļa palīgteikumu, tas no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi.
Piemērs:
Gaušanās nelīdzēs – darbs jāpadara.
Gaušanās nelīdzēs, [kad] darbs jāpadara.
Gaušanās nelīdzēs, [kad] darbs jāpadara.
Man patīk ziemas rīti: viss balts, koki klusi, gaiss svaigs.
Man patīk ziemas rīti, [jo] viss balts, koki klusi, gaiss svaigs.
Man patīk ziemas rīti, [jo] viss balts, koki klusi, gaiss svaigs.
Vari noskatīties video par pakārtojuma vārdu un bezsaikļa lietojumu.
Svarīgi!
Saikļi, kuri ievada palīgteikumu, nevar būt teikuma locekļi.
Saliktā pakārtotā teikumā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu.
Palīgteikums var atrasties aiz virsteikuma, tādā gadījumā komats liekams palīgteikuma priekšā.
Piemērs:
Es nekad nevarēju saprast, kā kalnu masīvos var izdzīvot alpīnisti.
Palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, tad komats liekams aiz palīgteikuma.
Palīgteikums var atrasties starp virsteikuma vārdiem, tad palīgteikums no abām pusēm jāatdala ar komatiem.
Piemērs:
Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks.
Piemērs:
Tikai pēc tam, kad romieši bija pakļāvuši visu Itālijas pussalu, šo jēdzienu sāka attiecināt uz visu pussalas teritoriju.
Salikta pakārtota teikuma pieturzīmju lietojuma secība
Piemērs:
Kā tas varēja notikt ka Pienenītei visa pasaule sāka skanēt kā Cīruļa dziesma
1. Nosaki teikuma daļu gramatiskos centrus! Tas varēja, pasaule sāka.
2. Atrodi pakārtojuma vārdu! ka.
3. Nosaki teikuma uzbūvi! Salikts pakārtots teikums.
4. Nosaki teikumu pēc izteikuma mērķa! Jautājuma teikums.
5. Liec nepieciešamās pieturzīmes!
Piemērs:
Kā tas varēja notikt, ka Ancei visa pasaule sāka skanēt kā cīruļa dziesma?
Vairāki palīgteikumi saliktā pakārtotā teikumā
Ir salikti pakārtoti teikumi, kuros ir vairākas atkarīgas daļas jeb palīgteikumi.
Piemērs:
Pirmā diena mums te pagāja tik ātri, ka nemaz neredzējām, kur tā palikusi.
Palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, var būt vienlīdzīgi.
Par vienlīdzīgiem palīgteikumiem sauc tādus palīgteikumus (vismaz divus), kas paskaidro vienu un to pašu teikuma locekli citā teikuma daļā – virsteikumā vai citā palīgteikumā.
Piemērs:
Beidzot nonācām pie klints, kuru izraibināja alas visdažādākajās formās un izmēros, kuru gandrīz pilnīgi paslēpa milzīgi akmensbluķu krāvumi un zems krūmājs.
Izšķirami divi palīgteikumu pakārtojuma veidi: tiešais un pakāpeniskais pakārtojums.
Ja vienlīdzīgi palīgteikumi paskaidro virsteikumu, tad tie ir tieši pakārtoti. Reizēm pakārtojuma vārds var tikt izlaists.
Piemērs:
Kad nu viss bija sagatavots un (kad) milzum liela būru kaudze gaidīja savus iemītniekus, es varēju sākt meklēt savas kolekcijas dzīvniekus.
Tiešajā pakārtojumā visi palīgteikumi ir tieši saistīti ar virsteikumu un attiecas vai nu uz visu virsteikuma saturu, vai raksturo un konkretizē kādu virsteikuma vārdu.
Piemērs:
Neviens laikam nebūs jāpārliecina, cik svarīgi ir pieradināt bērnu ievērot tīrību un kārtību un cik ļoti tas ietekmē viņa veselību.
Pakāpeniskajā pakārtojumā uz virsteikumu tieši attiecas tikai viens palīgteikums, bet pārējie palīgteikumi ir pakārtoti cits citam pakāpeniski, t. i., katrs sekojošais ir pakļauts iepriekšējam palīgteikumam.
Piemērs:
Dažreiz mums laimējās izraut pa tēraudzilam asarim, kas smaržoja gandrīz tāpat kā purva sūna, kurā pāri potītēm grima mūsu kailās kājas.
Skolotājas drosme visus tā iejūsmināja, ka pat visspēcīgākie vārdi tagad šķita niecīgi, lai izteiktu to, kas tikko bija noticis.
Ka un kad pareizs lietojums
Daudzi latvieši, gan pieaugušie, gan bērni, neatšķir vārdus ka un kad. Varbūt nav pat pamanījuši, ka tie ir divi dažādi vārdi.
Vārds ka ir saiklis, kas saista salikta pakārtota teikuma daļas.
Piemērs:
Pienāca vēsts, ka tēvs saslimis.
Izlasi vēlreiz teikumu! Tajā dota informācija par tēva slimību.
Teikumā ka vietā ievieto kad! Vai jūti, ka mainās teikuma jēga?
Piemērs:
Pienāca vēsts, kad tēvs saslimis.
Šajā teikumā līdzās ziņai par tēva slimību – arī precizējums par laiku, kad tēvs saslimis, piemēram, trešdien, pirms nedēļas utt.
Vārds kad ir apstākļa vārds, kuru var lietot arī saikļa nozīmē. Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām.
Piemērs:
Viņš gribēja uzzināt, kad vectēvs brauks ciemos.
Salikta pakārtota teikuma beigu pieturzīmi nosaka tas, kāds izteikuma mērķis ir pausts virsteikumā.
- Ja virsteikumā ir kaut kas stāstīts, secināts, apgalvots vai raksturots, salikta pakārtota teikuma beigās liekams punkts.
"Noslēpumu enciklopēdijā" minēti fakti, kuriem reizēm ir grūti noticēt.
- Ja virsteikumā izteikts jautājums, salikta pakārtota teikuma beigās liekama jautājuma zīme.
Kur gan es esmu nolicis enciklopēdiju, ko biju nolēmis iedot klasesbiedram?
- Ja virsteikumā izteikts rosinājums, vēlējums vai pausta emocionāla attieksme, salikta pakārtota teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.
Cik labi, ka savu solījumu neesi aizmirsis!
Esi mazliet žiglāks, lai nenokavē stundas sākumu!
Liela nozīme ir vārdam, kas ievada palīgteikumu. Tam it kā jāturpina iesāktā doma. Tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību darbības laikam.
Parasti abās teikuma daļās darbība notiek vienā laikā: tagadnē, pagātnē vai tā būs nākotnē. Teikums nebūs saturiski pareizs, ja saka:
Piemērs:
Kurmis raka (pag.) ļoti rūpīgi, kad pienāks (nāk.) karalis Lauva.