Privātas vēstules uzbūve un rakstīšanas nosacījumi
Vēstules var rakstīt arī ar datoru, bet tādā gadījumā noteikti jābūt autora parakstam rokrakstā.
Rakstot vēstuli, jāievēro vairāki nosacījumi:
- ja vēstule tiek rakstīta rokrakstā, tajā nedrīkst būt svītrojumu un labojumu, kā arī lapai jābūt glītai un kārtīgai, nav jābūt speciālam vēstuļu papīram, draudzenei, vecvecākiem var rakstīt arī uz līniju vai rūtiņu lapas, var uz dažādu krāsu papīra, bet lapa nedrīkst būt izplēsta no pierakstu klades;
- vēstules noformējums ir cieņas izrādīšana adresātam. Rokrakstam jābūt salasāmam;
- ja vēstule tiek rakstīta ar datoru, vismaz parakstam jābūt rokrakstā, tādā veidā apliecinot, ka esi vēstules autors;
- draugus parasti uzrunā vārdā, un vēstule jāsāk ar uzrunas vai uzrunas grupas teikumu, kuram jāatrodas lapas vidū, no augšējās malas atstājot brīvus apmēram 2-3 cm, uzrunā var izmantot arī parastās sasveicināšanās frāzes, teikuma beigās jābūt izsaukuma zīmei:
Piemērs:
Cienījamie vecāki!
Tomas!
Tomas!
Mīļā Alise!
Sveiks, Tomas!
Labdien, skolotāj!
Labdien, skolotāj!
- aiz uzrunas vai uzrunas grupas jāizlaiž vismaz viena līnija, tikai tad ar atkāpi no lapas malas jāsāk rakstīt vēstules teksts;
- pieklājība prasa vispirms pievērsties vēstules adresātam, tikai tad sev, kaut arī rakstām labi pazīstamam cilvēkam, izmantojam pieklājības frāzes:
Piemērs:
Paldies par Tavu vēstuli!
Paldies Tev, ka atrakstīji!
Sirsnīgs paldies par Tavu vēstuli!
Priecājos par Tavu vēstuli!
Atvaino, ka tik ilgi nerakstīju, bet ...
Rakstu, lai Tev pateiktu/ izstāstītu/ nosūtītu ...
Kā Tev iet? Ko dari? Kā mājās?Tik jauki bija saņemt kādu ziņu no Tevis...
Tevi droši vien interesē, kā...
Esmu ļoti priecīga, ka Tu mani atceries...
Man ir prieks, ka varu Tev pastāstīt...
- vēstulei jābūt ievada daļai, galvenajai daļai un nobeigumam. Katra daļa jāsāk jaunā rindkopā ar atkāpi. Galvenajā daļā var būt vairākas rindkopas, tas atkarīgs no vēstules satura; saturs un stils atkarīgs gan no vēstules mērķa, gan autora personības;
- lai vēstule būtu pārskatāma, ieteicams katru jaunu domu sākt jaunā rindā ar atkāpi;
- nobeiguma daļā jābūt atsveicināšanās frāzēm:
Piemērs:
Mīlu! Bučas!
Sveicieni Taviem vecākiem!
Ļoti gaidu atbildi!
Atā!
Paliec sveiks!
Nu tad – līdz nākamajai reizei!
Pasveicini pārējos!
Uz drīzu tikšanos!
Ar sveicienu...
Uz drīzu redzēšanos!
- noteikti jānorāda vēstules rakstīšanas vieta un laiks, vieta tiek norādīta lokatīvā:
Piemērs:
Rīgā 2024. gada 23. maijā.
Umurgā 2023. gada 24. decembrī.
Ja pēc vēstules uzrakstīšanas, prātā ienācis kaut kas nepateikts, vēstules beigās var rakstīt piebildi, to apzīmējot ar lielajiem burtiem P. S. vai PS (no latīņu valodas "post scriptum" – "pēc uzrakstītā").
Pēc šīs piebildes vēlreiz jāparakstās. Paraksts atrodas lapas labās puses apakšā.
Pēc šīs piebildes vēlreiz jāparakstās. Paraksts atrodas lapas labās puses apakšā.
Reizēm neformālā saziņa vēstuļu formātā notiek interneta vidē jeb e-pastā. Par šo saziņas veidu un vēstules rakstīšanas un noformēšanas nosacījumiem vari atkārtot mācīto 4. klasē.
Jāievēro aploksnes noformējums, ja vēstule tiek sūtīta pa pastu:
Attēlā: aploksnes priekšpuses paraugs
Attēlā: aploksnes aizmugures paraugs
Rakstot vēstuli, noteikti jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas likumi!
Ortogrāfija – vārdu pareizrakstība.
Interpunkcija – pieturzīmes teikumā.
Lai izvērtētu, vai vēstule ir uzrakstīta atbilstoši nosacījumiem, nepieciešami vērtēšanas kritēriji:
- vēstules ievaddaļas atbilstība;
- teksta daļas satura atbilstība;
- vēstules rakstīšanas vieta, laiks;
- vēstules paraksta daļas (atvadu frāze, paraksts) atbilstība;
- vietniekvārdu "Tu", "Jūs" pareizrakstība;
- vēstules stila atbilstība;
- ortogrāfijas un interpunkcijas likumu ievērošana;
- vēstules glītums, rokraksta skaidrība. Šis punkts attiecas uz rokrakstā rakstītām vēstulēm.
Rakstot vēstules, tiek izmantota uzruna vai uzrunas grupa, tāpēc ir svarīgi zināt, kā to pareizi lietot.
Vārds, ar kuru uzrunā kādu, ir uzruna. Uzruna ir vārds vokatīvā. Uzrunu no pārējiem teikuma vārdiem atdala ar komatu.
Piemērs:
Māsiņ, es nevaru aizmigt!
Ja uzrunai pievieno vienu vai vairākus vārdus, kas uzrunājamo cilvēku vai dzīvnieku raksturo precīzāk, veidojas uzrunas grupa.
Piemērs:
Mazais brāli, nāc ātri šurp!
Es tevi ļoti gaidīju, mīļo māmiņ!
Uzrunas grupa veidojas, ja uzrunātais ir nosaukts vārdā un uzvārdā.
Piemērs:
Kāpēc tu, Jāni Kalniņ, neesi izpildījis mājas darbu?
Pieturzīmju lietojums teikumos ar uzrunu vai uzrunas grupu
Jāiegaumē, ka
- uzruna vai uzrunas grupa var atrasties teikuma sākumā – komats liekams aiz tās;
Piemērs:
Marta, uzraksti man atbildi!
- uzruna vai uzrunas grupa var atrasties teikuma vidū – to no abām pusēm atdala ar komatu;
Piemērs:
Vai tu, brālīt, grāmatu izlasīji?
- uzruna vai uzrunas grupa var atrasties teikuma beigās – komats liekams pirms tās.
Piemērs:
Laiks iet gulēt, dēliņ!
Svarīgi!
Uzrunu un uzrunas grupu izmanto, rakstot vēstules un citus lietišķos rakstus, tāpēc ir svarīgi ievērot ortogrāfijas un interpunkcijas normas!