Šodien mūsu dzīvi bez sociālajiem tīkliem un sociālo mediju lietojuma būt grūti iedomāties, tāpēc svarīgi ir noskaidrot to nozīmi un lietojuma īpatnības.
Sociālais tīkls – personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās); tīmekļa vietne, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
Sociālais tīmeklis – viss sociālo tīklojumu, platformu un blogu kopums internetā, kur personas savstarpēji tīklojas un sazinās caur saviem profiliem.
Medijs – plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese); vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
Galvenie sociālo mediju paveidi ir šādi:
- blogi – tīmekļa žurnāli vai interneta dienasgrāmatas. Blogu saturu veido viens vai vairāki autori. Tie var būt veltīti vai nu kādai konkrētai tēmai, vai arī tajos var vēstīt par visu, kas autorus interesē. Parasti šādu mediju saturs ir žanriski vienots (piemēram, personiskie novērojumi un aktivitātes; ziņas; viedokļraksti; mākslinieciska pašizteiksme un citi). Vairumā gadījumu lasītājiem ir iespējams pie bloga ierakstiem atstāt savas atsauksmes;
- forumi – diskusiju vietnes, kurās autori var publicēt savus ierakstus vai rakstīt atbildes uz citu lietotāju ierakstiem. Forumu satura struktūra ir hierarhiska: tie parasti veltīti kādai tēmai vai satura žanram. Tēmas tālāk tiek iedalītas apakšforumos, kuros lietotāji publicē savus ierakstus teksta, vizuālā vai citā formātā atbilstoši saturiskajai piederībai;
- vikivietnes – tīmekļa vietnes, kurās lietotājiem ir iespējams ne tikai pievienot, bet arī rediģēt jau esošo saturu. Vikivietnes atvieglo kolektīvu informācijas vākšanu, izvērtēšanu un papildināšanu neatkarīgi no dalībnieku fiziskās atrašanās vietas;
- attēlu, video un audio satura koplietošanas vietnes – tiešsaistes pakalpojumi, kuros lietotājiem iespējams ievietot sevis radītu vai no citiem avotiem iegūtu saturu. Saturs tiek padarīts pieejams citiem interesentiem, kas to var skatīties un vērtēt pašā vietnē, bet bieži vien interesentiem iespējams šo saturu ieguldīt citos tīmekļa resursos, tādējādi piedaloties tā izplatīšanā tālāk. Vieni no visplašāk lietotajiem šādiem pakalpojumiem ir YouTube, Flickr un Soundcloud;
- virtuālās pasaules – datorsimulētas vides, kurās lietotāji var izveidot sevi reprezentējošus tēlus (avatārus), kas mijiedarbojas ar citu lietotāju tēliem. Šādas virtuālās pasaules var būt veidotas gan kā vairāklietotāju datorspēles, gan arī kā sociālās mijiedarbības telpas, kurās cilvēki sazinās atbilstoši sevis pieņemtajām lomām. Viena no populārākajām šādām pasaulēm ir Second Life.
- sociālo grāmatzīmju vietnes – lietotājiem ļauj pievienot un aprakstīt saites uz interesējošajiem tīmekļa resursiem. Apkopojot un tematiski sakārtojot šādus resursus, tos vēlāk var ērti atrast. Sociālo grāmatzīmju pakalpojumu nozīmīga iespēja ir raksturvārdu (tagu) pievienošana. Raksturvārdi palīdz klasificēt gan katra atsevišķā lietotāja apkopotās saites uz tiešsaistes resursiem, gan arī veido un papildina citiem lietotājiem pieejamo, uz vietnē izmantotajiem raksturvārdiem balstīto satura klasifikācijas sistēmu (folksonomiju). Sociālo grāmatzīmju vietne ir, piemēram, Del.icio.us;
- kolektīvās recenzēšanas vietnes – pakalpojumi, kuros lietotāji raksta atsauksmes un atstāj vērtējumus par dažādiem ražojumiem, pakalpojumiem, uzņēmumiem un citiem. Citi lietotāji, apsverot pirkumu izvēles, var iepazīties ar vietnē jau atstātajiem vērtējumiem. Kolektīvās recenzēšanas vietnes ir, piemēram, Yelp, Goodreads;
- pūļpakalpojumu (crowdsourcing) vietnes ‒ vietnes, kas iesaista cilvēkus kopēja mērķa sasniegšanai. Indivīdi var sniegt pakalpojumus, savā rīcībā esošu informāciju vai cita veida pienesumu. Piemēram, cilvēki var ziņot par dabas katastrofām vai cita veida krīzēm, satiksmes sastrēgumiem un citām tēmām. Šī informācija tiek centralizēti apstrādāta, lai parādītu kopējo ainu. Pūļpakalpojumu vietnes ir, piemēram, Waze un Ushahidi. Šo pakalpojumu apakštips ir pūļfinansējuma platformas (piemēram, Kickstarter, Indiegogo), kurās dažādu ideju vai iniciatīvu autori aicina citus cilvēkus ziedot naudu savu iniciatīvu īstenošanai;
- sociālās ziņu un informācijas vietnes – vietnes, kas ļauj lietotājiem publicēt un novērtēt saites uz citiem tiešsaistes resursiem, kā arī balsot par jau publicētām saitēm. Publicētās informācijas kolektīvais vērtējums darbojas kā filtra sistēma, kas atlasa to, ko paši lietotāji uzskata par vērtīgāko un svarīgāko un ar ko būtu vērts iepazīties arī citiem. Sociālās ziņu un informācijas vietnes ir, piemēram, Reddit, Slashdot.
- sociālo tīklu vietnes – vietnes, kas iekļauj dažādas citu sociālo mediju funkcijas, vienlaikus uzsverot starppersonu savienojumu veidošanu un uzturēšanu. Tās var būt gan vispārīga lietojuma pakalpojumi, kas orientēti uz lietotāju jau esošo sociālo tīklu veidošanu un paplašināšanu (Facebook), gan arī iespēja apvienot lietotājus, kurus saista noteiktas aktivitātes, intereses (ceļošana, mūzika, amatniecība u. c.) vai identitātes (etniskā, rases, valodas vai cita veida piederība).
Uz vecuma ierobežojumu reģistrācijai sociālajos tīklos norāda Fizisko personu datu apstrādes likuma 33. pants.
Atsauce:
Pēc tezaurs.lv;
Alnis Stakle. Medijpratība., Jānis Buholcs. Sociālie mediji., Artūrs Kučs. Tiesības uz vārda brīvību. – enciklopedija.lv