Lietojot jebkuru lietišķo rakstu veidu, svarīgi ievērot pareizrakstības normas, lai atstātu par sevi izglītota un inteliģenta cilvēka iespaidu.
Ortogrāfijas normu pareizu lietojumu ietekmē skaņu pāmaiņas, kas saistītas ar vārda izrunu.
Svarīgi!
Pārmaiņas nosaka skaņas pozīcija vārdā. To mērķis – pēc iespējas vienkāršāka un vieglāka vārda izruna.
1. Asimilācija jeb zudums balsīguma ziņā:
balsīgie līdzskaņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi:
Piemērs:
daudzpusīgs [daucpusīks], izkurināt [iskurināt]
nebalsīgie līdzskaņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi:
Piemērs:
apguldīt [abguldīt], rakdams [ragdams]
2. Pārmaiņas priedēkļa un saknes sadurā:
Piemērs:
aizčāpot [aiščāpuot], izšaut [iššaut]
3. Pārmaiņas saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā:
Piemērs:
svešs [sveš:], dažs [daš:]
4. Ja līdzskaņi v un j atrodas vienā zilbē ar īsu iepriekšējo patskani, izruna tuvinās patskanim –izveidojas divskanis:
Piemērs:
zvejnieks [zveinieks], savtīgs [sautīks]
5. Līdzskaņa zudums literārajā valodā sastopams reti. Zūd līdzskanis t, ja nonāk līdzskaņa d priekšā. Šāds zudums notiek
salikteņu daļu sadurā:
Piemērs:
svētdiena – [svēdiena]
priedēkļa at- un saknes sadurā:
Piemērs:
atdot – [aduot]
6. Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina:
Piemērs:
taka [takka], lapa [lappa]
7. Latviešu valodā retāk, bet izloksnēs bieži sastopama divu blakus esošu patskaņu saplūšana vienā, rezultātā divas zilbes saplūst vienā:
Piemērs:
neesmu [nēsmu], saadīt [sādīt]
8. Īso un garo patskaņu burtu rakstība – atkārto mācīto 9. klasē.
Svarīgi!
Lietojot lietišķo rakstu valodas stilu, īpaša uzmanība jāpievērš īpašvārdu un salikto nosaukumu rakstībai.