Izpētot preses izdevumu nosaukumus, nākas secināt, ka tajos izmantoti 2 vārdšķiru vārdi: lietvārdi un īpašības vārdi, retāk – citu vārdšķiru vārdi:
Piemērs:
"Auseklis", "Druva"; "Laimīgā Programma", "Brīvā Daugava"
Veidojot savu tekstu vai rediģējot kāda cita, jāņem vērā ortogrāfijas lietojuma normas.
Dubulto līdzskaņu rakstība īpašvārdos un citu vārdšķiru vārdos
- Ir grupa vārdu, kuru rakstība iegaumējama:
Piemērs:
Anna, programma, balss
- Ir salikteņi, kuros abu daļu sadurā blakus nonākuši divi vienādi līdzskaņi:
Piemērs:
īssavienojums – īs(s)+savienojums
krimināllieta – krimināl(s)+lieta
vējjaka – vēj(š)+jaka
krimināllieta – krimināl(s)+lieta
vējjaka – vēj(š)+jaka
- Līdskaņu ss rakstība īpašības vārdu vispārākajā pakāpē:
Piemērs:
visskaistākais, vissenākais
- Dubulto burtu rakstība priedēkļu un saknes sadurā:
Piemērs:
uzzīmēt – uz + zīmēt; saadīt, – sa + adīt; ieiet – ie + iet; izzīlēt – iz + zīlēt
Lietvārdu pareizrakstība
Lai pārliecinātos par lietvārda pareizrakstību, jāatceras:
- latviešu valodā nekad blakus neatrodas divi šņāceņi (ž, š): mežs;
- lokot vārdu, galotne mainās: vējš
- ir daļa vīriešu dzimtes lietvārdu, kuri beidzas ar galotni -is, tos lokot parādās līdzskaņu mija: lācis – lāči, sapnis – sapņu, taču starp šiem ir arī izņēmumi ar galotni -s: suns, akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens, jo arī, šos lokot, parādās līdzskaņu mija,izņemot vienskaitļa ģenitīvu, kad saglabājas nominatīvs:
| Nominatīvs – kas? | Ģenitīvs – kā? | Daudzskaitlis |
| akmens | akmens (cirvis), nevis akmeņa | akmeņi |
| rudens | rudens (zābaki), nevis rudeņa | rudeņos |
Svarīgi!
Izņēmumi jāiemācās no galvas.
| Ko? | Kas? |
| likteni | liktenis |
| kaklu | kakls |
Ja akuzatīvā ir galotne -i, tad nominatīvā -is.
Ja akuzatīvā ir galotne -u, tad nominatīvā -s, un tādā gadījumā galotne pamatformā ir -s.
Ja akuzatīvā ir galotne -u, tad nominatīvā -s, un tādā gadījumā galotne pamatformā ir -s.
Īpašības vārdu pareizrakstība
Līdzskaņu k un g lietojums īpašības vārdos
Svarīgi!
Ir virkne īpašības vārdu, kuru rakstība jāiegaumē, jo grūti atrast vārda formu, kurā problemātiskie līdzskaņi būtu skaidri dzirdami.
Piemērs:
līksms, spirgts
Ir vīriešu dzimtes īpašības vārdi, kuru pareizrakstības pārbaudei izmantojamas pārbaudes formas, piemēram, daudzskaitļa nominatīva vai vienskaitļa ģenitīva forma, vai sieviešu dzimtes forma.
Piemērs:
bargs [barks] – bargi;
baigs [baiks] – baiga
Latviešu valodā ir daudz īpašības vārdu, kuri atvasināti ar piedēkli -īg-.
Vīriešu dzimtes vienskaitļa formā īpašības vārdos ar nenoteikto galotni piedēkļa līdzskanis g nonāk galotnes līdzskaņa s priekšā, šādos gadījumos dzirdams k, bet rakstāms g.
Pārbaude – daudzskaitļa forma vai sieviešu dzimte.
Piemērs:
spēcīgs [spēcīks] – spēcīgi, spēcīga
Vīriešu dzimtes īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni ir divas galotnes: -s vai -š.
Piemērs:
skaists; sāļš
Rakstot īpašības vārdus ar galotni -š, pārbaudei var izmantot sieviešu dzimtes formu
Piemērs:
svešs - sveša
Jāatceras – ja vārda beigās dzirdams š, bet sieviešu dzimtes formā pirms galotnes -a skaidri dzirdams ž vai š, tad vīriešu dzimtes īpašības vārdam vienskaitļa nominatīvā rakstāma nenoteiktā galotne -s.
Piemērs:
moža – možs; sveša - svešs
Latviešu valodā nekad līdzās nebūs žš un šš.
Ja sieviešu dzimtes formā pirms galotnes -a ir līdzskanis s, tad vīriešu dzimtes īpašības vārdam vienskaitļa nominatīvā rakstāma nenoteiktā galotne -s – vārda beigās rakstāmi divi līdzskaņa s burti.
Piemērs:
asa – ass; gausa – gauss