Lai spētu lasīt un iepazīties ar agrākajos gadsimtos drukātajiem tekstiem, ir nepieciešams apgūt veco druku jeb gotiskos burtus.
Preses izdevumi agrāk
Tā kā pirmā avīze Latvijas teritorijā tika iespiesta 17. gs., tajā tika izmantota vecā druka jeb gotiskais raksts.
Gotiskie burti jeb vecā druka
Vecā druka jeb gotiskie burti (gotika) ir rakstības veids, kas tika izmantots vācu valodā un arī latviešu valodā līdz 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam. Šī rakstība ir saistīta ar viduslaikiem, kad tika attīstīta gotiskā māksla un arhitektūra. Gotisko burtu stils radies ap 12. gadsimtu, un tas ir cēlies no latīņu alfabēta, bet vizuāli un strukturāli ir ievērojami atšķirīgs.
Vecās drukas vēsture un lietojums
Vecā druka bija ļoti populāra Eiropā līdz 19. gadsimtam, īpaši Vācijā un tās ietekmes zonās, kur to pazīst kā fraktūras rakstu. Tā tika izmantota arī latviešu rakstos, jo Latvijas teritorija ilgi atradās vācu kultūras un politiskajā ietekmē. Tā kā liela daļa grāmatu un oficiālo dokumentu tika izdoti vācu valodā un gotiskajā drukā, arī presē un latviešu grāmatās līdz 20. gadsimta sākumam varēja redzēt šo rakstības veidu.
Vecās drukas vēsture un lietojums
Vecā druka bija ļoti populāra Eiropā līdz 19. gadsimtam, īpaši Vācijā un tās ietekmes zonās, kur to pazīst kā fraktūras rakstu. Tā tika izmantota arī latviešu rakstos, jo Latvijas teritorija ilgi atradās vācu kultūras un politiskajā ietekmē. Tā kā liela daļa grāmatu un oficiālo dokumentu tika izdoti vācu valodā un gotiskajā drukā, arī presē un latviešu grāmatās līdz 20. gadsimta sākumam varēja redzēt šo rakstības veidu.
Gotisko burtu raksturojums
Gotiskie burti atšķiras no mūsdienu latīņu burtiem ar savu sarežģīto un izteiksmīgo izskatu.
Gotiskie burti atšķiras no mūsdienu latīņu burtiem ar savu sarežģīto un izteiksmīgo izskatu.
Daži galvenie vecās drukas jeb gotisko burtu raksturlielumi:
- stūra līnijas un izliektas formas: burti bieži vien bija izliekti un stūraini, smailiem stūriem un cirtainiem izlocījumiem. Tie atšķīrās no mūsdienu latīņu burtiem ar daudz sarežģītākiem elementiem;
- sarežģīta struktūra: daudzi gotiskie burti bija izteikti sarežģīti un dažreiz grūti atšķirami cits no cita, jo tiem bija daudz līdzīgu līniju un formas elementu. Piemēram, burti "n" un "m" bieži izskatījās līdzīgi;
- dažādi rakstības veidi: gotiskie burti ietvēra vairākas dažādas rakstības formas, piemēram, Fraktūru (visizplatītāko gotisko drukas formu);
- burta izmērs un dekori: burti bieži tika dekorēti ar dažādām stilizētām līnijām un simboliem, kas piešķīra tekstiem eleganci, bet reizēm apgrūtināja lasīšanu.
Pāreja uz latīņu burtu lietošanu
Pēc 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumā Eiropā, arī Latvijā, sāka izplatīties latīņu burti un rakstība, kādu to pazīstam mūsdienās. Tas bija daļēji saistīts ar industrializāciju un vajadzību pēc vienkāršākas un ātrāk lasāmas rakstības. Pāreja uz latīņu rakstību bija arī politisks lēmums, kas saistīts ar nacionālisma attīstību un vēlmi atdalīties no vācu ietekmes.
Latvijā vecās drukas lietošana tika oficiāli pārtraukta 20. gadsimta sākumā. Tādas personas kā jaunlatvieši un izglītības attīstības veicinātāji aktīvi iestājās par latīņu rakstības ieviešanu. Pāreja uz modernajiem latīņu burtiem beidzot noslēdzās ar Latvijas neatkarības izcīnīšanu 20. gadsimta 20. gados, kad jaunā valsts sāka oficiāli lietot tikai latīņu rakstību.
Vecās drukas mantojums
Šodien vecā druka tiek galvenokārt uzskatīta par vēsturisku liecību, un tā ir sastopama muzejos, vēsturiskos dokumentos un grāmatās. Vēsturiskās grāmatas un dokumenti, kas rakstīti vecajā drukā, joprojām ir pieejami pētniekiem, bet to lasīšana prasa īpašas zināšanas, jo ne visi mūsdienās ir apguvuši šī raksta lasīšanas prasmi.
Vecā druka un gotiskie burti ir kļuvuši arī par stila elementu, ko izmanto dizainā un mākslā, lai piešķirtu tekstam vai grafiskam attēlojumam antīku vai viduslaiku izskatu. Tie ir svarīga Latvijas un Eiropas rakstības vēstures daļa. Lai gan tie mūsdienās vairs netiek lietoti ikdienas rakstībā, tiem joprojām ir nozīmīga loma kultūras un vēstures izpētē.
Pēc 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumā Eiropā, arī Latvijā, sāka izplatīties latīņu burti un rakstība, kādu to pazīstam mūsdienās. Tas bija daļēji saistīts ar industrializāciju un vajadzību pēc vienkāršākas un ātrāk lasāmas rakstības. Pāreja uz latīņu rakstību bija arī politisks lēmums, kas saistīts ar nacionālisma attīstību un vēlmi atdalīties no vācu ietekmes.
Latvijā vecās drukas lietošana tika oficiāli pārtraukta 20. gadsimta sākumā. Tādas personas kā jaunlatvieši un izglītības attīstības veicinātāji aktīvi iestājās par latīņu rakstības ieviešanu. Pāreja uz modernajiem latīņu burtiem beidzot noslēdzās ar Latvijas neatkarības izcīnīšanu 20. gadsimta 20. gados, kad jaunā valsts sāka oficiāli lietot tikai latīņu rakstību.
Vecās drukas mantojums
Šodien vecā druka tiek galvenokārt uzskatīta par vēsturisku liecību, un tā ir sastopama muzejos, vēsturiskos dokumentos un grāmatās. Vēsturiskās grāmatas un dokumenti, kas rakstīti vecajā drukā, joprojām ir pieejami pētniekiem, bet to lasīšana prasa īpašas zināšanas, jo ne visi mūsdienās ir apguvuši šī raksta lasīšanas prasmi.
Vecā druka un gotiskie burti ir kļuvuši arī par stila elementu, ko izmanto dizainā un mākslā, lai piešķirtu tekstam vai grafiskam attēlojumam antīku vai viduslaiku izskatu. Tie ir svarīga Latvijas un Eiropas rakstības vēstures daļa. Lai gan tie mūsdienās vairs netiek lietoti ikdienas rakstībā, tiem joprojām ir nozīmīga loma kultūras un vēstures izpētē.
Uz fraktūras pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī latviešu rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais latīņu alfabēts jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.
Šodienas preses izdevumu veidols
Avīzes, parasti uz salocīta avīžpapīra, iznāk vismaz reizi nedēļā kā nedēļas laikraksti, taču lielākoties vismaz divreiz nedēļā kā dienas laikraksti.
Žurnāli parasti iznāk brošēti ne biežāk kā reizi nedēļā un ne retāk kā reizi gadā.
Žurnāls ir periodisks preses izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
Laikraksts (avīze) ir periodisks izdevums (viena vai vairākas palielas lapas) ar aktuālu saturu.
Atsauce:
Ainārs Dimants. Prese. – enciklopedija.lv
Ainārs Dimants, Anda Rožukalne. Drukātā prese Latvijā. – enciklopedija.lv