1. Tiešsaistes servisi un konta izveide

Tiešsaistes servisu veidi

Tiešsaistes servisi ir ļoti dažādi un kalpo vairākiem nolūkiem:

• tērzēšana (WhatsApp, Viber, Telegram u.c.);
• video zvans vai konference (Zoom, Skype, WhatsApp, FaceTime, Microsoft Teams, Google Meet utt.);
• sinhronizēšana un datu glabāšana mākonī (Google Drive, One Drive, DropBox u.c.);
• darba plānošana (Google kalendārs, Microsoft kalendārs utt.);
• mācību platformas un e-žurnāli (E-klase, Mykoob, Uzdevumi.lv, Skolo.lv, Google Classroom, Nearpod u.c.).
• koplietojamie dokumenti (Google Drive, Microsoft 365, Canva utt.).
  Katram servisam ir savas priekšrocības un trūkumi, daži ir bezmaksas, par dažiem – jāmaksā. Bet, pateicoties lielajam piedāvājumam, katrs lietotājs var izvēlēties sev vispiemērotāko.

Kontu izveide

Lai pilnvērtīgi izmantotu visas tiešsaistes servisu piedāvātās iespējas, ir jāizveido savs konts. Protams, ir daži servisi, kuri ļauj strādāt bez ielogošanās savā kontā, bet tādā gadījumā nevar automātiski saglabāt visas veiktās izmaiņas un turpināt darbu nākamajā reizē.

Veidojot savu kontu, jāņem vērā, ka vairākiem tiešsaistes servisiem un lietotnēm Eiropā ir vecuma ierobežojumi. Piemēram, 13 gadu vecums ir minimālais vecums, no kura lietotājs pats var pārvaldīt savu Google kontu. Jaunākiem bērniem vecāki var palīdzēt izveidot un pārvaldīt Google kontu lietotnē Family Link. Kad bērns sasniedz savā valstī noteikto minimālo vecumu, viņš pats var pārvaldīt savu kontu pats. No 13 gadu vecuma var patstāvīgi reģistrēties tādās lietotnēs kā Instagram, Snapchat, Facebook. Līdzīga situācija ir ar ziņapmaiņas lietotni WhatsApp – to drīkst lietot un pārvaldīt tikai no 16 gadu vecuma. Tādi ierobežojumi ir saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanos Eiropā.

Vairāki veidi, kā izveidot savu kontu:

• kontu var veidot manuāli, ievadot savus datus (vārds, uzvārds, dzimšanas dati, dzimums, e-pasts, tālr. numurs utt.). Pēc tam tiks piedāvāts izdomāt un ievadīt paroli. Ļoti svarīgi iegaumēt šo paroli, lai arī turpmāk spētu ielogoties šajā servisā;
• ja jau ir izveidots Google vai Facebook konts, var ielogoties citās vietnēs automātiski;
• mācību platformās visus kontus veido administrators un dod lietotājam piekļuvi. Lietotājs vēlāk var pievienot papildinformāciju par sevi, profila bildi, mainīt paroles, bet nevar patstāvīgi nomainīt, piemēram, klasi.

Reģistrējoties, veidojot kontu, ļoti svarīgi izvēlēties pareizu, drošu paroli. Tas ir pirmais solis, kas ļaus aizsargāt sevi no ļaundariem. Ja izmanto vāju un viegli uzminamu paroli, nav nepieciešams izmantot sarežģītus paņēmienus, lai iekļūtu tavā datorā. Pietiek tikai ar paroli, un visas durvis ir atvērtas datora ļaunprātīgai izmantošanai.

Sliktas, nedrošas paroles piemēri:

• "qwerty", "123456" – viens otram uz klaviatūras sekojošie simboli;
• "aaaaa", "5555" – daudz atkārtotu simbolu;
• mājdzīvnieka vārds; iesauka; dzimšanas datums; adrese – personīga informācija, kuru var viegli noskaidrot vai uzminēt.

Kā izveidot drošu paroli?

• Izmantot dažādas zīmes: mazos latīņu burtus (a-z), lielos latīņu burtus (A-Z), ciparus (0-9), simbolus  ! " # $ % & ' ( ) * + , - / : ; < = > ? @ [ \ ] ^ _` { | } ~ (atstarpe).
• Jo garāka parole, jo labāk. Pieņemts, ka parole no 8 zīmēm ir pietiekami droša, bet labāk izmantot līdz 12 simboliem.
• Vārdnīcā esošus vārdus var modificēt, papildinot ar simboliem, piemēram, "šašliks" var kļūt par "$a$liks".
• Lai vieglāk atcerēties paroli, var izmantot kādu zināmu frāzi. Nedaudz pamainot to, aizvietojot dažus burtus ar citiem simboliem, tā kļūst par drošu paroli, piemēram, populārās dziesmas vārdi: KUR_1r_mAnA_lidm@$in@
• Katram kontam – sava parole! Vienas un tās pašas paroles izmantošana dažādos kontos palielina risku piekļūt tiem. Īpaša uzmanību jāvelta tā e-pasta drošībai, kurš ir iestatīts citu kontu paroles iegūšanai. Iegūstot viena konta datus, noziedznieki var iegūt pieeju citiem.

Bieži vien reģistrācijas laikā tiek piedāvāts izpildīt uzdevumu, piemēram, ievadīt attēlā redzamos burtus un ciparus. Tas ir cilvēktests jeb CAPTCHA.

Parasti lietotājam jāveic neliels tests, kurš tiek uzskatīts par neizpildāmu datoram, bet viegli veicams cilvēkam. Ja tiek saņemta pozitīva atbilde, sistēma uzskata, ka lietotājs ir cilvēks. 

Sākotnēji CAPTCHA attēlos bija burti un skaitļi. Drīz vien šī aizsardzība tika apieta, izmantojot teksta atpazīšanas programmas. Lai cīnītos pret nevēlamu piekļuvi, teksts attēlos tika sašķobīts, burti izvietoti ne uz vienas līnijas u.c. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem interneta pieejamības standartiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem šāda CAPTCHA jāpapildina ar variantu, kura pamatā ir runas atpazīšana (audio captcha). Ir arī CAPTCHA, kur no saraksta jāizvēlas pareizais attēls. Mūsdienās cilvēktests daudzviet ir kļuvis tik sarežģīts, ka ne vienmēr to  cilvēks var atrisināt.

Var izmantot arī citus vāji algoritmiskus uzdevumus, piemēram, noskaidrot, kas ir attēlā, atzīmēt visus attēlus ar kaķiem vai atbildēt uz jautājumu, kas saistīts ar cilvēku zināšanām vai mentalitāti (piemēram, atrisināt mīklu). Tomēr rakstzīmju atpazīšana ir kļuvusi par standartu: tā nav piesaistīta nevienai kultūrai (galvenais šķērslis ir slikta redze), tā darbojas pat mobilajās pārlūkprogrammās, un pieredzējis lietotājs ātri atpazīst attēlu kā CAPTCHA.

Kāpēc ir nepieciešams cilvēktests (CAPTCHA)?

CAPTCHA ir nepieciešama vietņu īpašniekiem – parastajiem lietotājiem tas ir apgrūtinājums. Ir instalēta drošības programma, lai atsijātu robotus, kuri vēlas nokļūt vietnē, dažādu mērķu vadīti. Sīkāk apskatīsim, kā CAPTCHA palīdz tikt galā ar robotprogrammatūru (botiem).

• Aizsardzība pret surogātpastu – Boti var sūtīt reklāmas, atstāt surogātpasta komentārus un atsauksmes. Lai netīrītu to manuāli, labāk vispār neielaist botus.
• Aizsardzība pret DDoS uzbrukumiem – vietnei vienlaikus tiek nosūtīts daudz pieprasījumu, kurus serveris fiziski nevar apstrādāt, un vietne avarē. CAPTCHA var aizkavēt šo plūsmu. Bet, protams, ja uzbrukums ir nopietns, CAPTCHA nepalīdzēs, ir vajadzīgas citas aizsardzības metodes.
• Aizsardzība pret Brute force vai lietotājvārdu un paroļu uzlaušanu – ar laiku cilvēkam apniks meklēt lietotājvārdus un paroles, lai uzlauztu vietni, taču robots to var darīt bezgalīgi ilgi un agri vai vēlu ģenerēt piemērotos, ja netiek laikus apturēts ar CAPTCHA palīdzību.
• Aizsardzība pret preču pārtveršanu interneta veikalos – bieži tiek praktizēts vietnē izpārdošanu un akciju laikā: robotprogrammatūra atdarina lietotāja darbības, "nopērk" visas preces, pārtverot tās no reāliem lietotājiem.
• Aizsardzība pret datu vākšanu (Parsing) – šajā gadījumā CAPTCHA ne vienmēr darbojas labi: ir parādījušās labas datu vākšanas programmas. Parsing nerada būtisku kaitējumu vietnei, taču konkurenti saņems svarīgu informāciju, kas nav viņiem paredzēta.