4. Reliģijas pasaulē

Ir pasaules reliģijas - kristietība ( novirzieni: katolicisms, protestantisms, pareizticība u.c.), islams jeb musulmanisms ( novirzieni: šiītisms un sunnītisms u.c), budisms           (novirzieni: teravāda, mahajāna, lamaisms u.c.). Galvenie svētie raksti kristietībā ir Bībele ( sastāv no Vecās un Jaunās Derības). Kristiešiem galvenais pravietis ir Jēzus Kristus, bet viņi godā ari viņa māti - Mariju. Katru gadu 15.augustā Aglonas bazilikā tiek svinēta viņas uzņemšana debesīs.  Veco Derību reizēm uzskata par jūdaisma reliģijas variāciju, tālāku atvasinājumu neebrejiem. Katolicisma centrs ir Romā, pāvesta valsts Vatikāns. Lai gan tā ir pundurvalsts, mazākā valsts pasaulē, tās ietekme uz kristīgo pasauli ir milzīga. Vatikānam pieder milzīgs, caur baznīcu saistīts jezuītu ordeņa tīkls pasaulē. Islamā galvenie svētie raksti ir Korāns un dievs tiek saukts par Allahu. Islams nosaka lūgšanas piecas reizes dienā neatkarīgi no atrašanās vietas, pagriežoties Mekas virzienā, uz kurieni vismaz reizi  dzīvē jādodas hadžā jeb svētceļojumā. Islams atļauj attēlot tikai ornamentus un augu motīvus, pieļauj poligāmiju jeb daudzsievību,  tāpāt kā jūdaismā absolūti aizliedz pārtikā lietot cūkgaļu un alkoholu. Konservatīvā, radikālā islamā precētām sievietēm izejot sabiedrībā, uz ielas, jāaizsedz seja, vai pat viss augums, nēsājot parandžu,  arī meitenēm matiem jābūt savāktiem,  segtiem ar galvassegu. Reizi gadā apmēram uz mēnesi dienas laikā jāpiekopj gavēnis jeb ramadāns, kad pastiprināti jāvelta laiks lūgšanām. Zēni un meitenes  jāmācās atsevišķās skolās utt. Islamā ciena viedus vecus cilvēkus un viņu dzīves gudrību, tradīciju zināšanas, sievietes, ja tās ir lielas ģimenes mātes. Ģimene musulmanismā bieži ir no citu acīm slēgta mikrosabiedrība. Bērni islamā ir Allaha svētība. Pēc musulmaņu ticējuma islamu  viņiem atnesa previetis Muhameds. Budisms ir radies Indijas ziemeļos 3.gs. p.m.ēras, galvenais centra atrodas Tibetā, Lhasā. Budisms neatzīst vardarbību, daudzas Tibetā, Mjanmā, Taizemē u.c. mazos zēnus nodod budistu klosteros, lai  tie kļūtu par mūkiem lamām. Arī budistiem reizi dzīve jādodas uz Tibetu, Lhasu, Potalas pili, svēto Kailasa kalnu, kuru jāapiet krītot ceļos un rāpus. Budistu galvenie raksti ir Sutapitaka, Vinajapitaka, Abidharmapitaka u.c. , vairums no tiem rakstīti sanskritā.