7. Mežainums un mežu resursi

Mežu resursus pasaulē un dažādu teritoriju, valstu starpā vislabāk raksturo, tāds rādītājs, kā mežainums, kuru izsaka procentos attiecībā pret kādu kopējo platību. Tā kā mežu platības visbiežāk, tiek dotas hektāros (ha), bet teritorijas vai valstu platība kvadrātkilometros \(km^2\),  bieži, lai novienādotu aprēķinu formulā mērvienības, hektāru daudzuma skaitlis jādala ar 100, jo 1 \(km^2\) ir 100 ha, taču rēķinot procentos mežainumu, notiek formulas daļu saīsināšana un vienkāršošana. 

Lieli mežu resursi ir ziemeļu mērenās joslas valstīs, tādās kā Krievija, Kanāda, ASV, Skandināvijas valstis, arī Latvija un Igaunija Baltijā. Otrs, vēl lielāks mežu resursu rajons, ar daudz lielāka biokapacitāti, ikgadējo koksnes krājas pieaugumu ir dienvidu jeb ekvatora josla starp abiem tropu lokiem. Šeit atrodas tādas milzīgiem mežu resursiem valstis kā Brazīlija, Peru,  Kongo Demokrātiskā Republika, Indonēzija u.c. Ļoti niecīgs mežainums un mežu resursu daudzums ir aukstajos polārajos apgabalos, Antarktīdā, Grenlandē, kā arī sausa un karsta tuksnešu un mērenās joslas stepju klimata apgabalos, sevišķi Ziemeļāfrikās un DR un Centrālās Āzijas valstīs.  Bahreinā, Katarā un vēl dažās valstīs mežu praktiski nav. Dienvidamerikas valstīs, tādās kā Surināmā, Gvajānā, Franču Gviānā mežainus pārsniedz pat 90%. Skandināvijā vismežainākās valstis ir Somija un Zviedrija, Baltijā - Latvija un Igaunija. Jāatzīmē, ka Latvijā, laukos samazinoties iedzīvotāju skaitam, daudzas lauksaimnieciskās zemes pārmežojas dabiskā veidā vai arī tiek apmežotas.