7. Fosilā kurināmā ieguve un preču plūsmas

Galvenie naftas (daļēji arī dabasgāzes) ieguves rajoni un tirdzniecības plūsmas. 

Kā redzams, pasaules lielākie naftas un dabasgāzes iegulu rajoni ir Tuvie Austrumi, Persijas līča valstis, tad Rietumsibīrija Krievijā un Meksikas līča un Karību jūras akvatorija. Naftas un dabasgāzes cenas pasaulē lielā mērā regulē OPEC valstis. 

Akmeņogļu un brūnogļu ieguves rajoni un akmeņogļu plūsmas.

Vislielākie ogļu krājumi ir Ķīnā, Krievijā, ASV un Austrālijā. Brūnogles ir zemākas kvalitātes ogles un tiek vairāk patērētas vietējām vajadzībām. Ogles arī ir fosilais kurināmais, tomēr tās dedzinot un iegūstot enerģiju, videi tiek nodarīts liels ekoloģisks kaitējums. Lētākais, bet vidi vairāk degradējošs ir atklāto karjeru ieguves veids. Visaugsvērtīgākās akmeņogles ir antracīts. Sīki sasmalcinātas ogles kausēšanai domnās sauc par koksu. Ogles izmanto melnajā metalurģijā, vecajā domnu procesā, kopā ar kaļķakmeni kausējot dzelzsrūdu. Mūsdienās aizvien vairāk tiek kausēts ar elektroenerģiju martenkrāsnīs,  kas ir videi daudz draudzīgāks paņēmiens.  

Sausa, briketēs, granulās sapresēta kūdra arī labi izmantojama kā kurināmais. Tomēr tās resursi pasaulē nav tik nozīmīgi. Kūdrai vairāk ir reģionāla nozīme Ziemeļeiropā, Baltijā, Kanādā. Kūdra ir vērtīgs arī lauksaimniecībā izmantojams produkts, sevišķi augsnes auglības uzlabošanai, palielinot tajā humusa daudzumu. Kūdras sadedzināšana kā kurināmo, nav tas pats tās lietderīgākais izmantošanas veids. Kūdra ir viena no vērtīgām no Latvijas dabas bagātībām, kas tiek eksportēta arī uz Rietumeiropas valstīm.  Igaunijā kā vietējais kurināmais tiek izmantots degslāneklis jeb kukersīts.