YCUZD_230909_5479_karte_5.png
 
Augšējā attēlā redzamas klimata izmaiņu radītās sekas kalnu rajonos un to ietekmi uz zemāk apdzīvotajiem rajoniem. Jo augstāki kalni ar lielākiem sniegājos un ledājos esošiem, ieslēgtiem ūdens daudzumiem, jo attēlā parādīto procesu norise ir izteiktāka. 
Selje - akmeņu, dubļu un citu sanešu piesātināta no kalniem lejupnākoša ūdens straume, kas parasti izmanto dabiskas upju un kalnu ielejas.
Seljes var rasties pēkšņu vulkānu izvirdumu rezultātā, karstajai lavai strauji izkausējot kalnu sniegājus un ledājus, kā arī spēcīgu un ilgstošu lietavu gadījumos, un arī zemestrīču laikā, sabrūkot aizsprostu dambjiem. 
 
Shutterstock_731432653_level of the glacier_ledāja līmenis.jpg
Zīme, kas norāda Mer de Glace (Alpos, Francijā) ledāja līmeni 1990. gadā
 
Tanzānijā Kilimandžaro kalnā ledājs, kas savulaik pilnībā klāja Āfrikas augstāko virsotni, globālās sasilšanas dēļ strauji kūst.
 
Shutterstock_735500566_glacier_ledājs.jpg
Kilimandžaro kalns
 
Kalnos lēnām notiek arī biomu lēna pārvirzīšanās augšup. Piemēram, Alpos mežu joslas ir pavirzījušās augšup pa vairākiem simtiem metru, līdzīgs process notiek arī ar kalnu pļavām, pat kalnu tundra ļoti lēni ievirzās bijušo augstkalnu sniegāju un ledāju tuksnešu zonā, kura savukārt dažās zemākās virsotnēs jau ir izzudusi, vietām atstājot iecienītus kalnu ziemas sporta veidu centrus bez pastāvīgas sniega segas.