Klimata apstākļi uz Zemes ir cikliski mainījušies dabisku apstākļu dēļ. Ir zinātniski pierādīta cilvēku radītā jeb antropogēnā ietekme uz apkārtējās vides ekoloģiskajām problēmām, taču, attiecībā uz klimata izmaiņām, šādas vienprātības nav. Uzskata, ka cilvēka klimatiskā ietekme ir sākusies ar rūpniecības attīstību 18. gs. beigās un sākumā bija maznozīmīga. Rūpnieciskā revolūcija norisinājās 18. gadsimta beigās, kad lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu saka aizstāt automatizētas fabrikas. Ražošanā saka plaši pielietot iekārtu izmantošanu.
Rūpnieciskā revolūcija norisinājās 18. gadsimta beigās
Antropogēnā ietekme ir cilvēka dzīves un saimnieciskā iedarbība uz apkārtējo vidi un tajā notiekošajiem procesiem.
Antropogēnā ietekme var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pastāv pretrunīgas teorijas, kas prognozē, ka klimats paliks aukstāks un var pat iestāties t.s. "mazais ledus laikmets". Taču ir teorija, kas prognozē tieši pretējo - globālo sasilšanu "siltumnīcas efekta" rezultātā. Vienīgais saskares punkts abām teorijām ir fakts, ka notiek klimatiskās izmaiņas. Ir svarīgi noskaidrot, cik liela nozīme ir tieši cilvēces ietekmei uz tām.
Ogļskābā gāze, ūdens tvaiki piedalās daudzās ļoti svarīgās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās dzīvības procesu norisēs un dzīvības saglabāšanā uz Zemes. Ogļskābā gāze ir absolūti nepieciešama augu, arī okeānisko aļģu, fitoplanktona fotosintēzes procesos, organisko vielu ražošanā. Turklāt šie paši organismi kopā ar cilvēku un dzīvnieku pasauli elpo, uzņemot skābekli un izdalot ogļskābo gāzi. Kāds ir pieļaujamais, optimālais šīs gāzes koncentrācijas daudzums atmosfērā? Šeit zinātnieku vidū vienprātības nav. Jāatzīmē, ka atmosfērā ir daudz dažādu gāzu, vielu tvaiku un iežu, augu putekšņu putekļu mikrodaļiņu.
Jāatzīmē, ka no inertām gāzēm, visvairāk gaisā ir argons - 0,93%.
Raksturojot siltumnīcas efekta gāzu izdalījumu pa saimniecības veidiem, redzams, ka 3/4 šādu gāzu atmosfērā nonāk saistībā ar enerģijas izmantošanu, kur ietilpst gan rūpniecība un transports, gan kurināmā izmantošana ēku apsildīšanai ziemas sezonās un citām komunālām vajadzībām. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas ietekme kopā sastāda tikai atlikušo 1/4 daļu no cilvēku antropogēnās iedarbības uz atmosfēru.
Visvairāk atmosfēru piesārņo lielās pasaules valstis: Ķīna, ASV, Eiropas savienība, Indija, Krievija, Japāna, Brazīlija, Indonēzija u.c. Ņemot vērā Latvijas mazo lielumu un to faktu, ka tās mežainums jau ir pieaudzis līdz 54% un turpina pieaugt, var apgalvot, ka Latvija ir videi viena visdraudzīgākajām valstīm pasaulē. Tā var savas neizmantotās gāzu izmešu kvotas pārdot citām Eiropas Savienības valstīm. Toties tādās valstīs kā Ķīnā, Japānā u.c. ļoti aktuāla ir gaisa lielā piesārņotība un rūpnieciskie smogi.
Bangkokas pilsēta smogā (piesārņojums no cietām daļiņām PM2.5)