Klimata un tā izmaiņu ietekmējošos faktorus var arī apvienot vairākās grupās:
1. Kosmiskie faktori.
Šajā grupā ietilpst: Zemes riņķojums ap Sauli, Zemes orbītas formas izmaiņas lielāko planētu gravitācijas spēku ietekmē, Zemes griešanās ass slīpuma un virziena cikliskās izmaiņas, Saules izstarotās radiācijas daudzuma periodiskās izmaiņas u.c.
2. Planetārie uz Zemes notiekošie faktori.
Iedalījums:
- Dabiskas izcelsmes faktori: Tie var būt gan iekšējie jeb endogēnie procesi, piemēram, tektoniskie procesi un vulkānisms, gan ārējie jeb eksogēnie procesi, piemēram, atmosfēras un okeānu straumju cirkulācijas, temperatūras un sastāva izmaiņas u.c.
- Antropogēnie jeb cilvēku radītie faktori, kurus reizēm izdala atsevišķi, jo cilvēku skaits un tā saimnieciskā iedarbība uz klimatiskajiem procesiem daudzviet pasaulē ir tik lielā mērā pieaugusi, ka sāk ietekmēt, izmainot klimatu, ne tikai lokāli vai reģionāli, bet arī globālos mērogos. Aizvien vairāk parādās pētījumi un publikācijas, ka cilvēki speciāli var ietekmēt atmosfēras procesus. Piemēram, izkaisot sudraba jodītus, var noteiktā apgabalā izkliedēt mākoņus. Vai otrādi, izsmidzinot atmosfērā cita veida ķīmiskus reaģentus, var izraisīt nokrišņus pat tuksnešainos apgabalos. Faktiski, mūsdienās cilvēki ar dažādām tehnoloģijām jau ir spējīgi reģionāli ietekmēt un mainīt klimatu.
Visi Zemes klimata elementi (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra un biosfēra) ir savstarpēji cieši saistīti.
Zemes klimata elementi
Izmaiņas vienā planētas sfērā var radīt izmaiņas kādā citā. Piemēram, zemestrīce var būtiski pacelt un paplašināt piekrastes zonu, izmainot piekrastes vidi. Savukārt vulkāna izvirdumi var izmest ievērojamu daudzumu gāzu, putekļu, lavas un aizšķērsot upes, izmainot to tecējumu, kā arī radīt dažādu ķīmisku vielu koncentrācijas pieaugumu gaisā. Tas savukārt var izmainīt vides temperatūru.
Temperatūras izmaiņas var pamanīt, pētot:
- dažādus ģeoloģiskos nogulumus,
- koku gadskārtu gredzenus,
- paleoputekšņu paraugus kūdras slāņos un no urbumiem izceltajos ledāja paraugos,
- koraļļu augšanas ātrumu,
- ledāju, šļūdoņu izmaiņu dinamiku.
Svarīgi!
Temperatūras svārstības pēdējā tūkstošgadē ir bijušas visai ievērojamas, bet, pamatojoties uz prognozēm, šīs simtgades laikā temperatūra var pieaugt.
Reizē jāatzīmē arī klimata izmaiņu kontrastainība - vasarā var būt gan liels karstums, ziemā aukstums, ilgs, postošs sausums vai stihiski nokrišņi ar plūdiem, spēcīgu krusu, sniegputeņiem. Aizvien biežāk ilggadējās prognozes vairs nepiepildās.
Klimata sistēma ir visai sarežģīta, bet klimata mainības izpēte un klimata veidošanās procesu izpēte joprojām ir tikai sākuma stadijās. Klimatoloģijas zinātnes nozare nodarbojas ne tikai ar meteoroloģisko prognožu izstrādi, bet veic arī monitoringa pētījumus vidē, dabas procesu modeļu izstrādi un to tālāku analīzi. Pašreizējās zināšanas ir nepilnīgas, pretrunīgas un pieļauj vienu un to pašu faktu atšķirīgu skaidrojumu. Tālākā izpēte ļaus izprast cilvēka ietekmes lielumus dabiskajos procesos, kuras raksturo noteikts periodisks cikliskums.
Galvenās klimata izmaiņas pasaulē kopumā var redzēt šajā kartē:
