Klimatogrammas raksturošana, analīze.
Klimatogramma ir kādas teritorijas ilggadīgo, vidējo klimatisko pamatrādītāju - gada mēnešu vidējo diennakts temperatūru līknes un mēnešu vidējo nokrišņu daudzuma stabiņu veida grafiski attēlojumi vienā kopējā diagarammā.
Raksturojot klimatogrammu, pēc dotajiem rādītājiem, tos loģiskā secībā analizējot, iespējams tālāk netieši noteikt iespējamo klimata joslu, kā arī izspriest, kāda dabas bioma (dabas zona) ir izveidojusies attiecīgajos klimata apstākļos.
1. Tieši no klimatogrammas var nolasīt, iegūt, aprēķināt šādu klimatisku informāciju:
a) kurā mēnesī un cik ir gada visaugstākā, maksimālā vidējā temperatūra,
b) kurā mēnesī un cik ir gada viszemākā, minimālā vidējā temperatūra,
c) aprēķinot gada vidējo temperatūru izmaiņu, svārstību lielumu - amplitūdu
Svarīgi atcerēties, ka amplitūda pati nav temperatūra, ir tikai to izmaiņu lielums. Atšķirībā no vidējās temperatūras, amplitūdai nav zīmes. Zemāk tabulā doti piemēri
|
Temperatūru zīmes
(ar piemēriem) >>
|
Dažādas |
Vienādas
(negatīvas)
|
Vienādas
(pozitīvas)
|
| Temperatūras (grādos) |
- 10 un +26
|
- 10 un -26 | +10 un +26 |
| Amplitūda (izmaiņa grādos) |
A = 36
|
A = 16 | A = 16 |
d) gada nokrišņu daudzumu un režīmu.
Bieži gada nokrišņu daudzums jau ir dots, taču, ja tas tā nav, tad jāsaskaita visu mēnešu aptuvenā nokrišņu summa.
Nokrišņu režīms ir nokrišņu daudzuma sadalījums pa sezonām gada laikā. Jāatzīmē, ka kopumā klimatiski pasaulē izdala tikai divas - ziemas un vasaras sezonu. Rudens un pavasaris ir pārejas starpsezonas un ir izteiktas tikai mērenajā joslā.
Jāatceras, ka viskrasāk nokrišņu režīms mainās t.s. pārejas klimata jeb sub-joslās un to biomās. Šeit 2x gadā mainās gaisa masas (GM), radot mitro un sauso sezonu, kas būtiski ietekmē tajās esošo biomu (dabas zonu) savvaļas augu un dzīvnieku valsti, kā arī cilvēku dzīvi un nodarbošanos, sevišķi, lauksaimniecībā.
| Pārejas klimata joslas |
Valdošais gaiss
vasarās
|
Valdošais gaiss
ziemās
|
Dominējošā bioma | Sezonālo izmaiņu ietekme uz biomu |
|
Z,D subpolārās
( Z -arktiskā, Dienvidu - antarktiskā)
|
mērenais gaiss (MG) |
polārais gaiss (PG)
biežāk - arktiskais, antarktiskais gaiss (AG)
|
tundra, arī mežatundra | vasaras - ļoti īsas, vēsas, mitrākas, polārā diena ziemas - ļoti garas, aukstas un sausas, polārā nakts, augsne atkūst tikai ap 20-30 cm, tāpēc virspusē ir pārmitrs un purvains. Sūnas, ķērpji, grīšļi, rets zālājs, pundurkrūmi. Neliels sals var būt pat vasarā. |
| Z,D subtropu | tropu gaiss (TG) | mērenais gaiss (MG) | mūžzaļo cietlapu meži un krūmāji |
Vasaras garas, karstas, sausas. Ziemas siltas un ar nokrišņiem. Sniegs reti.
Biomā daudz mūžzaļu augu ar cietām, mazām ādainām lapiņām, bieži, lai mazinātu iztvaikošanu ar vaska apsarmi un ērkšķiem. Daži augi pielāgojušies pat lēnai augšanai ziemas sezonā vai straujai uzziedēšanai tās beigās. Dažādās vietās mitrās un sausās sezonas ilgumi var atšķirties.
|
| Z,D subekvatoriālā | ekvatoriālais gaiss (EG) | tropu gaiss (TG) |
savannas un skrajmeži
arī sezonāli, mitrie t.sk. (musonu) meži
|
Vasaras iestājas ātri, ir ļoti siltas, pat sutīgi karstas, mitras, daudz nokrišņu. Zālājs savannās kokaugi bez lapām pēc ziemas ātri un bagātīgi sazaļo, uzzied. Ziemas karstas un sausas, zāle nokalst, daudzi koki no sausuma pat momet lapas.
Kur sausā sezona īsāka, savannas nomaina sezonāli mitrie meži.
|
2. Netieši pēc klimatogrammās, loģiski analizējot datus iespējams noteikt:
a) vai tā ataino ir Z vai D puslodes klimata joslu, ko norāda temperatūras līkne, kas Z puslodē jūnijā, jūlijā, augustā ir ar izliekumu, bet D puslodē ar ieliekumu, norādot uz ziemas sezonu.
b) atbilstoši klimata parametriem, nokrišņu režīmam iespējams izsecināt klimata joslu
c) zinot klimata joslu, salīdzinot klimata un biomu (dabaszonu) kartes, iespējams noteikt, biomu, kurai dotā klimatogramma atbilst. Bieži to atvieglo jau dotais vietas nosaukums, kam atbilst klimatogramma.
Piemērs:
Aptuvenais klimatogrammas raksturojuma paraugs:
Piezīme: Piemērā minētās Vidusjūras piekrastes valstis atrodas subtropu mūžzaļo cietapju mežu un krūmāju biomā.