Saistībā ar tuksnešu biomām (dabas zonām) saistās dažādi pamatjēdzieni vai termini.
1. Jēdzieni, termini saistībā ar biomas klimatu:
Polārie (arktiskie, antarktiskie), mērenie, subtropu, tropu tuksneši ir tuksnešu biomas, kas ģeogrāfiski atrodas polārajās (arktiskajā, antarktiskajā), mērenajā, subtropu un tropu klimata joslās. Augstkalnu tuksneši var būt azonāli, t.i. var būt kalnu apgabalos jebkurā klimata joslā.
Arīds klimats - ļoti sauss, bieži putekļains klimats. Gaisā maz ūdens tvaiku, tāpēc gaiss dienā strauji sakarst, naktī strauji atdziest, radot lielas temperatūras svārstības, kas raksturo klimata kontinentalitāti.
Samums - sausi, putekļaini tuksnešu vēji Ziemeļāfrijā un Arābijas pussalā.
Pārtuksnešošanās - tuksnešu platību palielināšanās, ko izraisa klimata pārmaiņas un cilvēka nesaimnieciska darbība trauslajā tuksnešu biomu ekovidē (dabas vidē).
Sāhela ir pārejas dabas apgabals, bieži pustuksnesis, robežjosla starp Žiemeļāfrikas savannām un Sahāras tuksnesi.
Pilienveida laistīšana ir dārgs, bet ļoti ekonomisks augu laistīšanas veids, kad ūdens pa bieži zemē ieraktām caurulītēm ar nelielām atverēm tajās, pilināšanas veidā tiek piegādāts tiesi pie augu saknēm.
Fosilais ūdens - ir pazemes dziļāko slāņu ūdens, kas saglabājies no agrākiem laikiem, kad klimats ir bijis mitrāks. Tas sausā klimatā praktiski neatjaunojas.
2. Jēdzieni, termini saistībā ar tuksnešu virsmas raksturu:
Hamādas ir samērā kalnaini akmeņu tuksneši, kuru virsmu klāj vāji sadēdējuši iežu gabali.
Mazāku akmeņu, oļu, grants tuksnešus Sahārā sauc par regu vai serīru.
Takiri ir māla tuksneši, kas veidojas ieplakās un pazeminājumos, kur retajās lietusgāzes īslaicīgi sakrājas ūdens, kuram izžūstot māls saraujas saplaisājot dziļās plaisās, saraujot reto augu saknes.
Ergi ir irstošu smilšu tuksneši ar lielām kāpām, kas pārvietojas, reizēm kāpas ir no augšas ir pusmēnešveidīgas, tādas sauc par barhaniem.
Solončaki ir sāls tuksnešu paveids, kur virspusē iztvaikojot pazemes ūdeņiem, ir kristalizējušies dažādi sāļi, bet galvenokārt nātrija hlorīds (vārāmais sāls).
Upju sausgultnes, kas īslaicīgi piepildās ar ūdeni retajās Āfrikā, Arābijas pussalā sauc par vādī, Austrālijā par krīkiem, Ziemeļamerikā arojo vai arajām, bet Centrālāzijā par uzbojām.
Oāze - vieta tuksnesī, kur virspusē vai tuvu tai no pazemes slāņiem iznāk ūdens.
Akmens sēnes - fiziskās dēdēšanas un vēja erozijas procesā radušies īpatnēji, bieži sēņveidīgi, skulpturāli veidojumi tuksnešos, kad piezemes gaisa slāņa vēji, kas vairāk piesātināti abrazīvām iežu daļiņām, pastiprināti erodē iežu masīva, gabala apakšējo daļu nekā augšējo.
Sasāļošanās - process, kad lielā karstuma un iztvaikošanas dēļ, no gruntsūdeņiem iztvaiko ūdens ar tajā izšķīdušajiem sāļiem, kas ūdenim iztvaikojot paliek zemes virspusē un kristalizējas. Šo procesu veidina arī kanālu un grāvju atklātā lauku apūdeņošanas sistēma, kas ūdenim lielos daudzumos gan iztvaikojot gan iesūcoties, šķīdinot iežus, paaugstina gruntsūdeņu līmeni, tādejādi veicinot lauku augsnes sasāļošanos.
3. Jēdzieni, termini saistībā ar biomas organisko pasauli:
Sukulenti ir sausumizturīgi augi ar biezām, želejveida sulīgām lapām vai stumbru, kur uzkrājas ūdens.
Efemēri - augi ar ļoti īsi veģetācijas jeb augšanas periodu, kura laikā tie paspēj uzziedēt, nogatavināt un izsēt sēklas. Efemēri var būt arī dažādi sīpolaugi.
Kserofīti ir tuksnešu augi un dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē. (Biežāk šo terminu attiecina uz augiem).
Dromedārs - vienkupra kamielis.
Baktriāns - divkupru kamielis.
Nomadi - cilvēku grupa, klejotāji, kam nav pastāvīgas dzīves vietas. To galvenā nodarbošanās ir klejotājveida lopkopība, ganot lopus vietās, kur pustuksnešos ir ūdens un uz laiku pietiekami zālāju barības daudzumi. Tiem izsīkstot, nomadi nojauc savas pagaidu mītnes un dzenot lopus, ceļo tālāk, meklējot tālāk jaunas pagaidu apmešanās vietas.