Pasaules tuksnešu un pustuksnešu biomu karte.
Tuksnesis ir bioma jeb dabas zona, kur dabas apstākļi, galvenokārt klimats ir maz piemērots, lai izveidotos bagātīga augu un dzīvnieku valsts. Tuksnešu biomās dzīvo tika paši izturīgākie augi un dzīvnieki, starp kuriem valda ļoti asas konkurence nabadzīgās barības bāzes dēļ. Tuksnešiu teritorijas ir arī ļoti reti apdzīvotas. Tuksnešu biomas rodas, ja klimats ir sauss, pārāk auksts vai karsts. Tuksneši var būt jebkurā klimata joslās ieskaitot mēreno klimata joslu ar salu ziemas mēnešos. Arī subtropu joslas kontinentālā klimata apgabalos ziemā var būt neliels sals. Kontrastains un bargs klimats ir arī augstkalnu rajonos, sevišķi Tibetā, Himalajos, Andos u.c.
Tomēr vislielākās tuksnešu platības ir polārajos apgabalos Arktikā un Antarktikā, kuras lielāko daļu aizņem Antarktīdas kontinents. Pēc tam lielas tuksnešainas platības ir tropu klimata joslā, gan ziemeļu gan dienvidu puslodēs.
Pie ziemeļu tropu tuksnešiem var pieskaitīt Sahāras, Arābijas pussalas, Taras, Čivavas jeb Mapimi tuksnešus, bet pie dienvidu puslodes tropu tuksnešiem - Atakamas, Namiba, Kalahari un daudzos Austrālijas tuksnešus: Lielais Smilšu, Lielais Viktorijas, Gibsona, Simpsona u.c. tuksneši. Par mēreniem tuksnešiem uzskatāmi: Karakums, Kizilkums, Gobi, dienvidu puslodē arī Patagonijas tuksnesi. Bet Lielā Baseina, Sonoras, Mohaves ir subtropiskie tuksneši. /Ipatnējs ir Taklamakana tuksnesis, kas atbilstoši ģeogrāfiskiem platumiem atbilst subtropu joslai, bet novietojuma un reljefa īpatnību dēļ, tajā ziemas ir ļoti aukstas, kā mērenajos tuksnešos. Vēl, bet mazāki tuknešu ir arī Irānas kalnienē, Somālijas pussalā un citur.