Jēdzieni un procesi, kas saistās ar dažādām pasaules mežu biomām.
Mežainums ir mežu platība izteikta procentos no valsts vai kādas citas teritorijas kopējās platības.
Podzolēšanās ir minerālvielu un trūdvielu noārdīšanās skābā vidē augsnes virsējos horizontos un to ieskalošana dziļākos slāņos skuju vai jaukto mežu biomās.
Daudzgadīgais sasalums ir pastāvīgi sasalis, neatkūstošs iežu slānis, kas sastopams polāros apgabalos, tundrā, mežatundrā un taigas jeb skuju koku mežu biomas ziemeļu daļā, zem biezāka vai plānāka vasarās atkūstoša augsnes vai iežu slāņa.
Pamežs ir dažādu krūmaugu, retāk nelielu, zemāku koku audzes, kas veido meža apakšējo stāvu zem dominējošo koku vainagiem.
Zemsedze ir pats zemākais dažādu lakstaugu, sūnu, kērpju un puskrūmu stāvs mežos un purvos.
Meža stāvs ir kāda apmēram vienāda augstuma vienlaidus augāja josla, zona meža biomā. Parasti mērenās joslas mežos ir trīs stāvi: augšējais kokaugu, vidējais pameža krūmāju un zemākais lakstaugu, puskrūmu u.c. augu zemsedzes stāvs. Mitros tropiskos mežos augāja stāvu skaits bieži var būt lielāks.