OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Svarīgi!
Valodu izpētei, aizsardzībai un attīstībai mūsdienās tiek pievērsta liela uzmanība.
Valodu pētniece Ofēlija Garsija (Ofelia García) valodu daudzveidību tēlaini salīdzinājusi ar dārzu, kurā aug dažādi ziedi. Pasaule būtu pelēka un nomācoša, ja visos dārzos būtu vienas un tās pašas krāsas, formas un līdzības ziedi. Tāpat pasaule būtu neinteresanta, ja pastāvētu tikai viena valoda. Komentējot šo analoģiju, izglītības zinātņu pētnieks Kolins Beikers (Colin Baker) piekrīt, ka dažādu sugu uzturēšanai un aizsardzībai nepieciešamas īpašas rūpes. Dārzā jāieaudzē jaunas puķu sugas, īpaši jāaizsargā retās puķu sugas, jānodrošina papildu aizsardzība apdraudētām sugām un jākontrolē dažādu sugu izplatība. Gluži tāpat ir jārūpējas par valodu dažādību – jāveicina jaunu valodu izplatība, jāaizsargā apdraudētās valodas un jāveic pasākumi, lai attīstītu apdraudētās valodas, kā arī jāmazina lielo valodu ietekme uz mazajām valodām. Valodu dārza uzturēšanai "ir nepieciešami dārznieki – skolotāji un dārzu arhitekti, kas plāno visu valodu dārza ainavu. Ainavu arhitekti – politiķi, valodas politikas speciālisti – valodu dārzu skata kopsakarā ar citām sociālās, ekonomiskās un kultūras vides parādībām". (Beikers, K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati. Nordik, 2002, 37-38).
Saskaņā ar enciklopēdiskās vietnes Ethnologue sniegto informāciju 2025. gadā pasaulē bija apzinātas 7159 dzīvās valodas. Šis skaits gan ir mainīgs, jo daudzu valodu varianti un dialekti attālos pasaules reģionos (Austrālijā, Jaungvinejā, Dienvidamerikā, Āfrikā) nav līdz galam apzināti. Lielākajai daļai no šīm valodām nav rakstības sistēmas, kas apgrūtina to dziļāku izpēti. Vienlaikus daudzas valodas strauji izzūd, ja to aizsardzībai netiek pievērsta īpaša uzmanība. Priekšstatu par valodu daudzveidību un izplatību sniedz valodu kartes (sk., piemēram, World Language Map, Ethnologue).
Gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju dzimtā valoda ir kāda no 20 lielajām pasaules valodām, kaut arī šīs valodas kopumā veido tikai apmēram 0,3% no visu valodu kopskaita.
Pasaulē lielākās ir ķīniešu valoda (1,3 miljards dzimtās valodas runātāju; lielākā no tām – mandarīnu valoda, kurā runā 941 milj. cilvēku), spāņu (486 milj.), angļu (380 milj.), hindi (344 milj.), arābu (273 milj.), portugāļu (236 milj.), bengāļu (234 milj.) valoda. Arī šie skaitļi ir mainīgi, jo mūsdienu straujās norises pasaules politikā un sociāli ekonomiskajā jomā ietekmē valodu izplatību un attīstību.
Latviešu valoda ir to 394 pasaules valodu skaitā, kurās runā vairāk nekā viens miljons cilvēku. Pēc aptuveniem datiem latviešu valoda ir dzimtā valoda ap 1,6 miljoniem cilvēku. Salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm lietuviešu valoda ir dzimtā valoda ap 3,2 miljoniem, igauņu valoda – 1,2 miljoniem iedzīvotāju.
Mūsdienās pasaulē plaši izplatīta ir angļu valoda, ko dēvē arī par Lingua franca (latīņu v. 'franku mēle'). Tā ir viena no dominējošām valodām, ko izmanto kā komunikācijas līdzekli starptautiskā saziņā atšķirīgu valodu lietotāji. Dažādos vēstures posmos Eiropā par kopīgu saziņas valodu kalpojusi arī latīņu un franču valoda, bet citur pasaulē – sanskrits, ķīniešu, arābu, spāņu, portugāļu u. c. lielas valodas. Strauja lielo valodu izplatība var radīt apdraudējumu mazākām valodām, mazināt to konkurētspēju, prestižu un tālāko attīstību.
Pastāvot ciešiem kontaktiem starp dažādu valodu lietotājiem, var veidoties īpašs jauktu valodu variants, kas nav dzimtā valoda nevienam no saziņas dalībniekiem. To dēvē par pidžinu (angļu v. 'pidgin'). Pidžinvaloda ir funkcionāli ierobežota, leksiski un gramatiski primitivizēta valoda, kurā sajaucas kādu dominējošo valodu un vietējo valodu elementi, piemēram ķīniešu gramatikas, angļu un citu Eiropas valodu vārdu sajaukums Melanēzijā. Mūsdienās īpaši izplatīta ir angļu pidžinvaloda savienojumā ar vietējo etnosu valodām, piem., aborgēnu, ķīniešu, havaju, nauru, Kamerūnas pidžins, kā arī lielu valodu saskares reģionos angļu valoda sajaukumos ar kādu citu izplatītu valodu – spāņu (spanglish) vai franču (franglais) valodu. Valoda, kas no pidžina pakāpeniski ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, iegūst plašākas lietojuma funkcijas, apjomīgāku vārdu krājumu un stingrāk normētu gramatisko struktūru. To sauc par kreolisko valodu. Piemēram, Seišelu kreolu valoda, kas veidojusies angļu un franču valodas ietekmē, ir viena no Seišelu Republikas oficiālajām valodām. Savukārt haitiešu kreolu valoda, kas balstīta uz franču valodu, ir dzimtā valoda lielākajai daļai Karību jūras valsts Haiti iedzīvotājiem.
Atsevišķās pasaules valstīs ir liela valodu daudzveidība, piemēram, Indijā, kur dzīvo vairāk nekā 1,4 miljardi iedzīvotāju, runā apmēram 120 valodās un vēl vairākos tūkstošos dažādu dialektu. Brazīlijā runā 238 valodās, Meksikā – 291, Austrālijā – apmēram 300 valodās. Visās šajās valstīs sastopams liels skaits dažādu valodas variantu un dialektu. Daudz mazo valodu izplatītas plašā teritorijā Dienvidaustrumāzijā, Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Eiropā runā aptuveni 250 valodās, kas veido tikai 3,5 % no pasaules valodu kopskaita. Salīdzinājumam Āfrikā pastāv vairāk nekā 3000 valodu, Āzijā – aptuveni 2300 valodu.
Eiropas Savienības valodas politika ir balstīta uz cieņu pret valodu daudzveidību. Dalībvalstu oficiālajām valodām ir piešķirts īpašs juridiskais statuss, kas garantē to aizsardzību un vienlīdzīgu lietojumu ES institūcijās. Līdztekus valsts valodas un citu oficiālo valodu aizsardzībai Eiropā tiek veicināta reģionālo un mazākumtautību valodu attīstība.
Pasaulē nav valsts, kurā runā tikai vienā valodā. Atsevišķās teritorijās ir izteiktāka vienas valodas dominance, piemēram, Folklenda salās gandrīz visi iedzīvotāji runā angļu valodā, Vatikānā saziņā lieto itāļu valodu. Ir arī valstis, kurās lielākā iedzīvotāju daļa runā vienā valodā (Japāna, Islande, Portugāle u. c.), Kaut arī tās daļēji var uzskatīt par monoetniskām valstīm, tomēr arī šo valstu teritorijās pastāv mazākas etniskās grupas, kas sazinās savā dzimtajā valodā. Multietniskās valstīs raksturīgs vairāku valodu lietojums. Atsevišķās valstīs īpašs statuss ir piešķirts divām valodām un pastāv oficiāla divvalodība. Tomēr praksē abu valodu lietojums nav līdzvērtīgs. Piemēram, Somijā, kur ir divas valsts valodas – somu un zviedru valoda, plašāk tiek izmantota somu valoda. Īrijā ir divas valsts valsts valodas, tomēr saziņā dominē angļu valoda. Ir arī daudzvalodu valstis, kurās statusa ziņā pastāv vairākas līdzvērtīgas valodas, piemēram, Singapūrā ir četras valsts valodas (angļu, ķīniešu, tamilu, malajiešu valoda), Luksemburgā ir trīs oficiālās valodas (vācu, franču un letceburģiešu, kas ir vācu valodas Mozeles dialekta standartizēta forma), Šveicē – četras valodas (vācu, franču, itāļu, retoromāņu), Beļģijā – trīs valodas (flāmu, franču, vācu).
Daudzvalodība (multilingvisms) – stāvoklis, kad indivīds, noteikta sabiedrība vai tās daļa prot un saziņā lieto trīs un vairāk valodu.
Dialekts – valodas paveids, kas vēsturiski izveidojies un attīstījies kādā teritorijā un var ietvert vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Divvalodība (bilingvisms) – stāvoklis, kad indivīds, noteikta sabiedrība vai tās daļa prot un saziņā lieto divas valodas.
Lingua franca – viena no dominējošām valodām, ko izmanto kā komunikācijas līdzekli starptautiskajā saziņā atšķirīgu valodu lietotāji.
Kreoliskā valoda – valoda, kas pakāpeniski no pidžina ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, iegūstot plašākas lietojuma funkcijas, apjomīgāku vārdu krājumu un stingrāk normētu gramatisko struktūru.
Mazākumtautības (minoritātes) valoda – valoda, kuru lieto skaitliski mazāka valsts iedzīvotāju grupa un kas atšķiras no valstī lietotās oficiālās valodas, piemēram, Latvijā igauņu, lietuviešu, ukraiņu u. c. valodas.
Pidžins – funkcionāli ierobežota, leksiski un gramatiski primitivizēta valodas forma, kura veidojusies dažādu valodu saskares rezultātā un ietver dominējošo valodu un vietējo valodu elementus.
Reģionālā valoda – valoda, kas tiek lietota noteiktā ģeogrāfiskā reģionā bieži vien kopā ar oficiālo valodu un kam ir nozīmīga loma reģionālajā kultūrā un ikdienas saziņā, piemēram, basku un kataloņu valoda Spānijā, sāmu valoda Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
Valodu karte – tematiskā karte, kurā shematiski atspoguļota dažādu valodu (dialektu, variantu) un tās runātāju ģeogrāfiskā izplatība.
Valodu konkurence – valodas kolektīvu sacensība par savas valodas pārākumu, priekšrocībām, lietojuma sfērām.
Valodu saskare – kontakti starp dažādu valodu runātājiem vai runātāju kolektīviem, kā rezultātā var notikt dažādu lingvistisko iezīmju pārnese no vienas valodas otrā.