5. Mikroskopiskā pasaule

 

DNS spirāle, kuras platums ir aptuveni \(2\) \(nm\), ir mūsu ģenētiskās informācijas nesēja. Tajā ir ierakstīts, kas un kādi mēs esam. Mūsu šūnas apņem membrāna, kas ir aptuveni \(8\) \(nm\) biezas. Hemoglobīns, olbaltumviela, kas transportē skābekli mūsu asinīs, ir aptuveni \(5,5\) \(nm\) liela. Augu šūnām šūnapvalks ir aptuveni \(100\) \(nm\) biezs. Aptuveni tik pat liels ir HIV vīruss - \(100\) līdz \(120\ nm\) liels. Mitohondrijs, kas šūnās nodrošina enerģijas veidošanos, ir \(1\) $\mathrm{\mu }m$ liels, bet hloroplasts - 4 $\mathrm{\mu }m$ liels. Šūnās kodola izmērs ir no \(5-10\) $\mathrm{\mu }m$, atkarībā no šūnas. Eritrocīti, kas ir sarkanās asins šūnas mūsu asinīs, ir aptuveni \(7\) $\mathrm{\mu }m$ lieli diametrā. Vienšūņi ir samērā lieli organismi mikroskopiskajā pasaulē. Piemēram, eiglēnas ir ap \(100\) $\mathrm{\mu }m$, amēbas ir ap \(300\) $\mathrm{\mu }m$, bet lielākās tupelītes sasniedz pat \(320\) $\mathrm{\mu }m$ garumu. Mūsu skeleta muskuļu šūnu diametrs ir ap 100 $\mathrm{\mu }m$, bet garums ir \(2\)\(-3\) \(cm\). Cilvēka dzirdes nervs ir ap \(25\) \(mm\) garš.

 

2.