5. Mikroskopiskā pasaule

 

DNS spirāle, kuras platums ir aptuveni 2 nm, ir mūsu ģenētiskās informācijas nesēja. Tajā ir ierakstīts, kas un kādi mēs esam. Mūsu šūnas apņem membāna, kas ir aptuveni 8 nm biezas. Hemoglobīns, olbaltumviela, kas transportē skābekli mūsu asinīs, ir aptuveni 5,5 nm liela. Augu šūnām šūnapvalks ir aptuveni 100 nm biezs. Aptuveni tik pat liels ir HIV vīruss - 100 līdz 120 nm liels. Mitohondrijs, kas šūnās nodrošina enerģijas veidošanos, ir 1 $\mathrm{\mu }m$ liels, bet hloroplasts - 4 $\mathrm{\mu }m$ liels. Šūnās kodolas izmērs ir no 5-10 $\mathrm{\mu }m$, atkarībā no šūnas. Eritrocīti, kas ir sarkanās asins šūnas mūsu asinīs, ir aptuveni 7 $\mathrm{\mu }m$ lieli diametrā. Vienšūņi ir samērā lieli organismi mikroskopiskajā pasaulē. Piemēram, eiglēnas ir ap 100 $\mathrm{\mu }m$, amēbas ir ap 300 $\mathrm{\mu }m$, bet lielākās tupelītes sasniedz pat 320 $\mathrm{\mu }m$ garumu. Mūsu skeleta muskuļu šūnu diametrs ir ap 100 $\mathrm{\mu }m$, bet garums ir 2-3 cm. Cilvēka dzirdes nervs ir ap 25 mm garš.

 

2.