Uz mūsu planētas līdz šim zinātnieki ir apzinājuši ap 390 000 dažādu augu sugu. Arī augiem ir savas sistemātiskās vienības jeb taksoni, kas nedaudz atšķiras no dzīvnieku valsts sistemātiskajām vienībām. Augu taksoni ir valsts, nodalījums, klase, rinda, dzimta, ģints, suga.
Augu sistemātiskās vienības
Ļoti bieži sastopamās ārstniecības pienenes sistemātiskais iedalījums taksonos ir sekojošs:
Visu plašo augu valsti iedala 3 nodalījumos, bet tos vēl sīkāk apakšnodalījumos (bieži vien pamatskolas literatūrā neizšķir nodalījumus un apakšnodalījumus - sūnas, papardes, kosas, staipekņus, kailsēkļus un segsēkļus grupē nodalījumos).
Augu valsts shematiskais iedalījums
1. Sūnu nodalījums. Sūnas ir primitīvi augi bez saknēm, vadaudiem un ziediem. Tā kā tiem nav attīstītu vadaudu, tie aug mitrās vietās, kur ūdeni var uzsūkt caur ķermeņa virsmu. Sūnām ir lapas un kāts. Parastais dzegužlins (Polytrichum commune) ir viena no 565 Latvijā augošajām sūnu sugām.
2. Paparžaugu nodalījums.
a. Kosu apakšnodalījums. Augi ar dobjiem, posmainiem stumbriem, kas ir pielāgojušies augšanai gan sausākā, gan mitrākā vidē. Tām raksturīgi divu veidu dzinumu - "pavasara" un "vasaras". Kosas vairojas ar sporām. Tīruma kosa (Equisetum arvense) ir bieži sastopama Latvijā.
b. Staipekņu apakšnodalījums. Staipekņiem ir sīkas, zvīņveidīgas lapas un gari, ložņājoši stumbri. Tie vairojas ar sporām. Staipekņi ir bieži sastopami skujkoku mežos, kur tie veido zaļus paklājus. Visi staipekņi ir aizsargājami, arī vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum).
c. Paparžu apakšnodalījums. Papardēm ir vadaudi, kas ļauj tām augt daudz sausākās vietās nekā sūnām. Papardes izplatās ar sporām, veido raksturīgas saliktas lapas. Latvijā sastopama ir ērgļpaparde (Pteridium aquilinum).
3. Sēklaugu nodalījums.
a. Kailsēkļu apakšnodalījums. Kailsēkļi ir augi, kas veido sēklas, bet tiem nav ziedu un augļu. Sēklas attīstās kailsēkļu čiekuru zvīņu virspusē (kailas sēklas = kailsēkļi). Lielākā daļa kailsēkļu ir koki vai krūmi, kas labi pielāgojušies dažādiem klimata apstākļiem, tostarp aukstākām teritorijām. Šajā grupā ietilpst parastā egle (Picea abies).
b. Segsēkļu apakšnodalījums. Segsēkļi ir visdaudzveidīgākie augi. Tie veido ziedus un augļus. Sēklas attīstās augļa iekšpusē (segtas sēklas = segsēkļi), kas tām kalpo aizsardzībai un palīdz izplatīties. Viens no segsēkļiem ir pļavas āboliņš (Trifolium pratense).
Kailsēkļi tiek iedalīti divās klasēs, bet tikai skujkoku klase ir atrodama Latvijā. Tajā ietilpst trīs dzimtas - īvju, priežu un ciprešu.
Segsēkļi tiek iedalīti divās klasēs pēc dīgļlapu skaita sēklas dīglim. Ar vienu dīgļlapu ir viendīgļlapju klase, bet divdīgļlapju klasei ir divas dīgļlapas.
| Pazīme | Viendīgļlapji | Divdīgļlapji |
| Sakne |
 Bārkšsakne
|
 Mietsakne
|
| Lapu dzīslojums |
 Lineārs dzīslojums
|
 Tīklveida dzīslojums
|
| Ziedu daļu skaits |
 Zieda daļu skaits visbiežāk dalās ar 3
|
 Zieda daļu skaits visbiežāk dalās ar 4 vai 5
|
| Izskats dīgstot |
 Parādās asns, no kura attīstās viena lapa
|
 Virs augsnes parādās divas dīgļlapas
|
Latvijā sastopamas 22 viendīgļlapju klases dzimtas, shēmā attēlotas divas, kas būtu jāzina 7. klases līmenī. Divdīgļlapjiem ir vairāk kā 90 dzimtas, kas sastopamas Latvijā, bet aplūkosim sešas. Atkarībā no zinātnieku izmantotās klasifikācijas un jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem, dzimtu skaits un tām piederošo sugu skaits mainās.
Sēklaugu iedalījums
Katrai no viendīgļlapju vai divdīgļlapju klases dzimtām ir savi, īpaši raksturojoši elementi, pēc kā var atšķirt šo dzimtu augus.
| Viendīgļlapju klase | ||
| Liliju dzimta | Lieli, koši, sešlapu ziedi, kas ir piltuvveida vai zvanveida. Lapas ir garas, šauras, aug paralēli stublājam. Bieži saknes ir pārveidojušās par sīpoliem vai sakneņiem. |
 Meža tulpe
|
| Graudzāļu dzimta |
Augi ar posmotiem, dobiem stumbriem, šaurām lapām. Ziedi sakārtoti vārpās vai skarās.
|
 Parastā smilga
|
| Divdīgļlapju klase | ||
| Čemurziežu dzimta | Ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās. Stublājs bieži vien dobjš un rievots. Raksturīga spēcīga smarža. Lapas šķeltas. |
 Savvaļas burkāna zieds
|
| Rožu dzimta | Skaisti, simetriski pieclapu ziedi. Bieži vien daļa lapu pārveidojušās par ērkšķiem vai dzeloņiem. Lapas saliktas ar vairākām mazām lapiņām uz viena kāta. |
 Ābeles zieds
|
| Nakteņu dzimta | Kausveidīgi vai zvanveidīgi ziedi, piecas ziedlapiņas, kas saaugušas kopā. Lapas vienkāršas, bieži pamīšus gar stumbru. Vairāki nakteņi ir indīgi. |
 Tomāta stāds
|
| Tauriņziežu dzimta | Ziedi atgādina tauriņu. Piecas ziedlapas, augšējā parasti ir lielāka un krāšņāka. Augļi parasti ir pākstis. Lapas saliktas. |  Cukurzirņa zieds |
| Krustziežu dzimta | Ziedlapu skaits dalās ar 4. Ziedlapas izkārtotas krustveidā. Ziedkopas parasti ir ķekari vai skaras. Lapas gludas, bieži rozetē. |
 Rapsis
|
| Kurvjziežu dzimta | Ziedi lielās ziedkopās (kurvjos). Vidū cauruļveida ziedi, apkārt mēlziedi. Lapas dažādas formas un bieži raupjas vai ar matiņiem. |
 Parastā pīpene
|
Vairāk informācijas par augu uzbūves elementiem - sakņu, lapu, stumbru, ziedu un augļu daudzvedību, to atšķiršanu, vari gūt šeit.