Kaulu funkcijas:
- Kauli veido kustību aparāta pasīvo daļu.
- Kauli veido dobumus, kuros novietojas dzīvībai svarīgi orgāni (galvaskauss, krūškurvis).
- Kaulos veidojas asins šūnas.
- Kauli uzkrāj līdz 50% minerālvielu.
Kaulu skaits:
- Jaundzimušajam ir apmēram 300 kaulu. Laika gaitā daži kauli pārkaulojas un saaug kopā, tāpēc pieaugušiem kaulu skaits ir mazāks.
- Pieauguša cilvēka skelets sastāv no 206 kauliem.
Kaulu ķīmiskais sastāvs:
- Kaulos ir neorganiskās vielas (kalcija sāļi u.c.), kas piedod kaulam cietību.
- Kaulos ir organiskās vielas (kolagēns, tauki u.c.), kas piedod kaulam lokanību.
Jauniem cilvēkiem ir lokanāki kauli, jo to kaulos ir vairāk organisko vielu. Veciem cilvēkiem ir trauslāki kauli, jo to kaulos ir vairāk neorganiskās vielas.
Kaulu uzbūve:
Kaula uzbūves pamatvienība ir osteons - cilindriski viena otrā savērtu kaulu plātnīšu sistēma, kas grupējas ap centrālo kanālu.
Kaula uzbūves pamatvienība ir osteons - cilindriski viena otrā savērtu kaulu plātnīšu sistēma, kas grupējas ap centrālo kanālu.
Kaulu šūnas - osteoni
Osteoni ar kolagēna šķiedrām
Centrālajā kanālā atrodas asinsvadi. Kanāli ir orientēti kaula garenass virzienā. Atsevišķus osteonus norobežo starpplātnītes. Gan osteona, gan starpplātnīšu pamatu veido vienā virzienā ejošas kolagēna šķiedras. Blakus esošo kolagēna šķiedru virziens ir dažāds, tas padara kaulu plātnītes izturīgas.
Atkarībā no osteonu daudzuma un izvietojuma, visus kaulaudus iedala divās grupās:
1. Blīvie jeb kompaktie kaulaudi - tajos osteonu ir mazāk, bet ir vairāk atsevišķo kaulaudu plātnīšu. Šīs plātnītes novietojas blīvi cita pie citas. Blīvā kaulviela novietojas garo kaulu ķermenī. Blīvajā kaulvielā atrodas dzeltenās kaulu smadzenes. Tās sastāv no tauku šūnām. Jaundzimušajiem sākumā nav dzelteno kaulu smadzeņu, bet ar vecumu to paliek vairāk.
1. Blīvie jeb kompaktie kaulaudi - tajos osteonu ir mazāk, bet ir vairāk atsevišķo kaulaudu plātnīšu. Šīs plātnītes novietojas blīvi cita pie citas. Blīvā kaulviela novietojas garo kaulu ķermenī. Blīvajā kaulvielā atrodas dzeltenās kaulu smadzenes. Tās sastāv no tauku šūnām. Jaundzimušajiem sākumā nav dzelteno kaulu smadzeņu, bet ar vecumu to paliek vairāk.
Blīvie kaulaudi
2. Porainie kaulaudi - tajos kaula plātnītes novietojas atstatus cita no citas. Arī starp osteoniem veidojas spraugas, jeb nelieli dobumiņi - poras. Porainie kaulaudi atrodas garo kaulu galos un citiem kauliem dziļākajās struktūrās. Poras ir aizpildītas ar sarkanajām kaulu smadzenēm, kuras veic vienu no svarīgākajām asinsrades funkcijām - ražo asins šūnas.
Porainie kaulaudi
Kaulaudi kaulā
Kaula uzbūve
Kaula augšana resnumā un garumā:
Kaula plēve no ārpuses pārklāj kaulu un tai piemīt \(2\) funkcijas: aizsargfunkcija un augšanas funkcija. Plēves šūnām daloties, kauls aug resnumā un biezumā. Kaula plēvē ir daudz atveru, caur kurām kaulā nonāk un iziet asinsvadi, nervi.
Skrimslis klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību laikā. Tas nodrošina kaula augšanu garumā.
Skrimslis klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību laikā. Tas nodrošina kaula augšanu garumā.