Augi ir organismi, kas aktīvi nepārvietojas apkārtējā vidē, tādēļ nereti to kustības cilvēki neievēro.
Augiem balstu nodrošina:
- turgors jeb šūnas iekšējais spiediens (tas mainās atkarībā no šķidruma daudzuma šūnā),
- balstaudi (mehāniskie audi, kam ir uzbiezināts šūnapvalks),
- daļēji pamataudi un
- vadaudi.
Augu mīksto daļu (ziedi, lapas) stingrību uztur šūnu turgors, bet orgāniem, kam ir nepieciešama lielāka izturība (koku un krūmu stumbri un stublāji, lapu dzīslas), to nodrošina balstaudi un vadaudi. Balstaudi ir izturīgāki, jo tie ir sakārtoti gredzenveida formā un to šūnām ir biezi šūnapvalki, kas dažiem augiem mēdz pārkoksnēties.
Kvieša stumbra šķērsgriezums
Augu lapām balstaudus vislabāk saskata, tās aplūkojot pret gaismu
Šūnas iekšējais spiediens jeb turgora spiediens ietekmē šūnas formu. Ja spiediens, ko rada šķidrums šūnā, ir pietiekams, šūna ieņem savu dabisko formu. Ja spiediens nav pietiekams, šūna saplok.
Turgora spiedienu rada šūnas iekšējā šķidrums
Graudzāļu stublāji ir ļoti viegli un izturīgi pret vēja iedarbību, jo visi audi tiek sakārtoti tādā veidā, lai stublāja vidus būtu tukšs:
Daudziem augiem (zirņi, vīteņi) ir tievs un garš stumbrs, kuram ir nepieciešams ārējais balsts. Šādi augi pieķeras pie balsta ar vītnēm vai citām lapu pārveidnēm vai apvijas ap balstu, lai pakāptos uz augšu un sasniegtu gaismu:
Daudzgadīgajiem augiem (kokiem, krūmiem) ir dažādu veidu balstaudu šūnas, kas atrodamas viscaur saknēm, stumbram un zariem:
Augi var kustēties. Taču, salīdzinājumā ar dzīvniekiem, to kustības ir lēnas. Augu kustības ir saistītas ar augšanu un atbildi uz kairinātāju (piemēram, gaisma, pieskāriens, ķīmiskās vielas, gravitācija). Lielākā daļa augu tiecas pie gaismas un izvairās no ēnas, speciāli gaismas receptori uztver gaismas intensitāti. Augs spēj noteikt arī gravitācijas spēka virzienu, tāpēc saknes vienmēr aug gravitācijas intensitātes virzienā (tiecas Zemes dzīlēs).
Ģeotrofisms - auga augšana gravitācijas ietekmē
Augu kustības augšanas laikā ir saistītas ar to šūnu nevienmērīgo augšanu. Ja stumbra šūnas aug no vienas puses, tad stumbrs saliecas uz citu pusi.
Dārza kressalātu dzinumi tiecas pie gaismas
Augu ziedi un lapas spēj kustēties pateicoties stiprām šūnas turgora izmaiņām. Dienas laikā daudzu augu ziedi un lapotne seko Saules virzienam, lai iegūtu maksimāli vairāk gaismas. Dažiem augiem, piemēram, āboliņam, vakaros sakļaujas lapas. Ir augi, kuru kustība ir redzama ar neapbruņotu aci. Purvā augošā rasene spēj ātri satvert kukaini, kautrīgā mimoza pēc pieskāriena ātri sakļauj savas lapas un nolaiž tās lejā.
Kautrīgā mimoza sakļauj savas lapas pēc pieskāriena