Imunitātes darbības pamatprincipi — uzdevums. Jaunās tēmas (izstrāde), L. Lāce-Jeruma.

Anna pēc bioloģijas stundas par imunitāti, prasīja tētim, pret kādām slimībām viņai varētu būt imunitāte. Tētis teica, ka viņa ir mazotnē izslimojusi vējbakas un Rota vīrusa izraisītu caureju. Pošu pasē rakstīts, ka viņa ir vakcinēta pret poliomielītu, stingumkrampjiem un difteriju.

Aktīvā dabiskā iegūtā imunitāte.
Pasīvā dabiskā iegūtā imunitāte.
Nespecifiskā jeb iedzimtā imunitāte.
Pasīvā mākslīgā iegūtā imunitāte.
Aktīvā mākslīgā iegūtā imunitāte.

Tā palīdz organismam atpazīt un iznīcināt konkrētus slimību ierosinātājus.
Tā izveido dabisku aizsardzību pret visiem mikroorganismiem.
Tā novērš slimību pārnešanu no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Tā iznīcina slimību ierosinātājus apkārtējā vidē.

Jo vakcinācija pret saaukstēšanos ir pieejama tikai tropu reģionos.
Jo saaukstēšanās izraisītāji mainās tik bieži, ka iepriekš iegūtā aizsardzība nespēj darboties.
Jo organismam nav mehānismu, lai izveidotu antivielas pret vīrusiem.
Jo imunitāte pret saaukstēšanos tiek mantota tikai no mātes.

4. Kāda ir galvenā atšķirība starp aizsardzību, kas tiek nodrošināta uzreiz pēc piedzimšanas, un to, kas tiek iegūta potēšanās rezultātā?

Pēc piedzimšanas iegūtā aizsardzība ir mākslīga, bet potēšanās palīdz radīt dabisku aizsardzību.
Pēc piedzimšanas iegūtā aizsardzība nāk no mātes, bet potēšanās palīdz pašam organismam izveidot aizsardzību.
Pēc piedzimšanas iegūtā aizsardzība darbojas uz mūžu, bet potēšanās sniegtā aizsardzība ir īslaicīga.
Potēšanās nodrošina aizsardzību tikai pret vīrusiem, bet iedzimtā aizsardzība – pret visām slimībām.

13. Imunitātes darbības pamatprincipi

Uzdevums: