Latvijā ir daudzveidīgas ekosistēmas, kas ietver mežus, pļavas, purvus, upes, ezerus, piekrasti un jūru. Katrai ekosistēmai ir savs specifisks dzīvotņu veids un tajā sastopamās sugas. Vairāk nekā 26 000 dažādu dzīvnieku, augu un sēņu sugu ir sastopamas Latvijā. Daudzas no tām ir īpaši aizsargājamas, jo tās ir apdraudētas vai reti sastopamas. Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina stabilas ekosistēmas un palīdz pielāgoties vides izmaiņām.
Meži
Latvija atrodas jaukto mežu zonā. Meži ir būtiski oglekļa dioksīda piesaistē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu stabilitātes uzturēšanā. Meži savā starpā atšķiras pēc dažādām pazīmēm: augsnes auglības, mitruma apstākļiem, valdošajām koku sugām. Šīs pazīmes nosaka, kā tiek saukts konkrētais mežs. Augu kopu mežā veido koki, krūmi un lakstaugi.
Latvija atrodas jaukto mežu zonā. Meži ir būtiski oglekļa dioksīda piesaistē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu stabilitātes uzturēšanā. Meži savā starpā atšķiras pēc dažādām pazīmēm: augsnes auglības, mitruma apstākļiem, valdošajām koku sugām. Šīs pazīmes nosaka, kā tiek saukts konkrētais mežs. Augu kopu mežā veido koki, krūmi un lakstaugi.
Mežu tipi atkarībā no augsnes auglības, mitruma apstākļiem un valdošajām koku sugām
Latvijā dominē jauktie un skujkoku meži. Lapkoku meži vairāk sastopami Latvijas dienvidos.
- Skujkoku mežos valdošie koki ir skujkoki - priedes vai egles. Ziemeļu kadiķis, mellenes, brūklenes, virši ir tipiski skujkoku mežu krūmi un lakstaugi. Uz kokiem un zemes aug sūnas, ķērpji, sēnes. Brieži, lūši, vāveres, sikspārņi ir tipiski skujkoku mežu iemītnieki, tāpat kā putni, piemēram, dzilnas, krustknābji vai retāk sastopamie melnie stārķi. Lielos priežu mežos var ik pa brīdim var ieraudzīt skudru takas, kas aizved uz milzīgiem skudrupūžņiem. Mežsaimniekus uztrauc dažādi koksngrauži un citi kukaiņi, kas barojas gan ar skujkokiem.
Skujkoku mežos dzīvojošie organismi
- Jaukto koku mežos sastopami gan skujkoki - egles un priedes, gan lapu koki - bērzi, apses un ozoli. Lazdas, meža zemenes, avenes, mellenes, nātres un kārkli - augi, kas sastopami starp lielajiem kokiem mežā. Brūnais lācis, mežacūkas, bebri, dažādi putni ir pielāgojušies dzīvei jaukto koku mežos.
- Lapu koku mežus veido lapkoki - bērzi, liepas, ozoli, baltalkšņi, melnalkšņi, apses. Lapu koku meži ir sezonāli, ziemā zaudētās lapas kļūst par bagātīgu organisko vielu barības avotu nākamajā sezonā. Zem lielajiem kokiem iekārtojušās ir lazdas, papardes, dažādi lakstaugi ar krāšņiem ziediem - kreimenes, vizbulītes. Lapu koku mežos ķērpjus sastop mazāk ekā skujkoku, jo mitruma un barības vielu līmenis lapkoku mežos ir augstāks. Stirnas, vāveres, lapsas, dažādu sugu putni, it īpaši pūčveidīgie, kam nepieciešami veci koki ar lieliem dobumiem, apdzīvo lapkoku mežus. Arī kukaiņu daudzveidība pateicoties daudzajiem lakstaugiem šajos mežos ir augstāka.
Purvi un mitrāji
Purvs ir ekosistēma, kas izveidojusies vietās, kur ir palielināts mitrums. Purva augi ir piemērojušies šādiem pastāvīgiem vai periodiskiem mitruma apstākļiem. Purviem Latvijā ir sena izcelsme, tie ir veidojušies, palielinoties mitrumam reljefa pazeminājumos vai aizaugot ezeriem un citām ūdenstilpēm. Laika gaitā, augiem atmirstot, tie ir piedalījušies kūdras veidošanā.
Purvi Latvijā ir nozīmīgi ne tikai ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības ziņā, bet arī kā ūdens regulētāji un oglekļa uzkrājēji. Atkarībā no ūdens pieplūdes un augu sabiedrības, purvi iedalās trīs galvenajos tipos: augstie purvi, zāļu jeb pārejas purvi un zemie purvi.
- Augstie purvi veidojas vietās, kur ir reljefa ieplakas, no kurām slikti aizplūst ūdens. Augstajos purvos ūdens nāk galvenokārt no nokrišņiem, tāpēc tas ir ļoti nabadzīgs minerālvielām. Augstie purvi attīstās lēni, jo kūdras uzkrāšanās ir ilgs process — līdz vairākiem tūkstošiem gadu (aptuveni 1mm gadā). Sfagnu sūnas ir dominējošās un veido kūdru. Tām piemīt ūdens uzsūkšanas īpašības, kas palīdz noturēt mitrumu. Purva vaivariņš ir krūms ar spēcīgu aromātu, dzērvenes, lācenes un makstainās spilves ir tipiski augsto purvu augi. Dažādi putni - svilpji, ķauķi, izbauda purvu priekšrocības, tāpat kā dažādi rāpuļi un abinieki. Latvijā purvos var sastapt arī kukaiņēdāju augu - apaļlapu raseni.
Augstajā purvā sastopamie organismi
- Zāļu jeb pārejas purvi saņem ūdeni gan no nokrišņiem, gan gruntsūdeņiem. Tā kā augsne šajos purvos ir bagātāka minerālvielām, augu daudzveidība ir lielāka. Zāļu purvos ir sastopamas kalmes, grīšļi, vīgriezes. Vardes un krupji apdzīvo mitros purvus un barojas ar kukaiņiem. Arī ūdensputni ligzdo pārejas purvos starp dažādajiem augiem. Liela spāru un citukukaiņu daudzveidība.
- Zemie purvi veidojas vietās, kur pastāvīgi pieplūst ūdens. Tie bieži atrodas zemienēs, upju ielejās un citās vietās ar labu ūdens padevi. Šajos purvos ūdens ir bagāts ar minerālvielām, tāpēc augu sabiedrība ir daudzveidīgāka un veģetācija — blīvāka. Grīšļi, meldri, hiacintes, spilves un purva purenes ir sastopamas zemajos purvos. Tur arī mīt bebri, aļņi, dažādi ūdensputni.
Mitrāji ir teritorijas, kas ir piesātinātas ar ūdeni. Tās ir gan mitras pļavas, gan dūksnāji, purvainas vietas, applūstošo ūdenstilpju zonas. Mitrāji regulē ūdens līmeni, filtrē ūdeni un ir dzīvotne daudzām sugām, tostarp ļoti retām.
Upes un ezeri
Ezers un upe ir ekosistēmas, kurās dzīvās būtnes ir pielāgojušās dzīvei ūdenī. Ūdensvide ir vienveidīgāka nekā sauszeme, tur ir mazāk gaismas, skābekļa un ogļskābās gāzes nekā uz sauszemes, tāpēc arī dzīvo organismu daudzveidība ir mazāka. Upes un ezeri ir būtiski ūdens resursi, ekosistēmu savienojuma ceļi, kā arī rekreācijas un zivsaimniecības vietas.
- Upes Latvijā ir daudz, lielas un mazas, no kurām nozīmīgākās ir Daugava, Gauja, Lielupe, Venta un Salaca. Upēm ir strauji un lēni posmi, kas nosaka dažādus dzīves apstākļus organismiem. Upju augu sastāvs ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens caurspīdīguma un barības vielu pieejamības. Elodejas, glīvenes, ūdenītes un cirvenes ir sastopamas upju krastos. Upes nodrošina dzīvesvietu daudzām zivju sugām, kā arī dažādiem bezmugurkaulniekiem un ūdensputniem. Līdakas, zandarti, asari un laši ir bieži sastopamas zivis upju ūdeņos, tāpat kā bebri, gārņi un dažādas pīles.
- Ezeri Latvijā ir vairāk kā 12 000, kuru dziļumi un platība ļoti atšķiras. Ezeri tiek iedalīti dziļajos un seklajos. Atkarībā no ūdens dziļuma, ļoti atšķiras arī tur sastopamās dzīvo organismu sugas. Ūdensrozes un lēpes, daudzlapes, vilkvālītes, bultenes, meldri, niedres, kā arī dažādas aļģes, aug ezeru krastos vai dziļumā. Karpas, asari, līdakas, sami, sīgas ir tikai viena daļa no visām Larvijas ezeros sastopamajām daļām. Šīs teritorijas ir arī mājvieta daudzām putnu sugām un ūdensdzīvniekiem - gliemenēm, vardēm, dūkuriem, gulbjiem, gārņiem, spārēm.
Ezerus apdzīvojošie organismi
Pļavas un ganības
Pļava ir ekosistēma, kurā augu kopu veido galvenokārt daudzgadīgi lakstaugi. Jo pļava ir vecāka, jo tajā ir lielāka dzīvo organismu daudzveidība. Pļavās ir daudz vērtīgu augu sugu: aizsargājamo augu, ārstniecības augu un lopbarībā izmantojamu augu. Latvijā sastopamas gan dabiskas, gan kultivētas pļavas:
- Dabiskās pļavas ir bioloģiski daudzveidīgākas, tās uztur daudz dažādu ziedaugu sugu, kukaiņu un putnu.
- Kultivētās pļavas jeb ganības tiek apsaimniekotas (nopļautas vai ganītas), lai iegūtu barību lopiem.
Pļavās aug dažādi ziedaugi, piemēram, margrietiņas, pulkstenītes, gundegas, vizbulītes, smilgas, āboliņi. Pļavās ir ļoti liela kukaiņu daudzveidība. Tur mīt desmitiem dažādu bišu, arī sienāži, tauriņi, ziedmušas, skudras. Cīrulim, lauku piekūnam, tāpat kā strupastēm un pelēm, vardēm un ķirzakām pļavas ir dzīvesvieta un barošanās vieta. Pļavu daudzveidību apdraud daudzlapu lupīnas - invazīvs augs, kas ātri vairojas un aizņem dzīvestelpu pļavās.
Pļavās dzīvojošie organismi
Piekraste un jūra
Latvijā ir gara piejūras krasta līnija. Piejūras ekosistēmas nodrošina aizsardzību pret augsnes eroziju, ir būtiskas biotopu vietas putniem un ir nozīmīgas rekreācijas zonas.
- Piekraste ietver smilšu un akmeņu pludmales, kāpas, lagūnas un piejūras pļavas. Tā ir pārejas zona starp sauszemi un jūru. Piekrastes augu sugas ir īpaši pielāgojušās vējainajiem, sāļajiem un sausajiem apstākļiem. Šeit sastopamas ir kāpuniedres, grīšļi, vīrceles, šķēpenes, armērijas un kodīgais laimiņš. Piekrastes joslā dzīvo dažādi ūdensputni - kaijas, jūras zīriņi un tārtiņi, alki, vētrasputni. Sastopami arī ūdri un sermuļi, kas šeit meklē medījumu. Arī bebri ar saviem dambjiem ir sastopami vietās, kur upes ietek jūrā.
Jūras piekrastes joslu apdzīvojošie organismi
- Baltijas jūra salīdzinājumā ar citām jūrām nav pārāk sāļa. Tādēļ Baltijas jūrā ir unikāli dzīves apstākļi. Jūra ir dalāma divās daļās - Rīgas jūras līcī un Baltijas jūras atklātajā daļā.
Jūraszāles un dažādas aļģes - zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes veido dzīvesvietu un barošanās bāzi daudziem ūdensdzīvniekiem. Reņģes, zuši, butes, laši, jūrasgrunduļi un mencas ir tipiskas jūras zivis, kurām nepieciešams sālsūdens. Ēdamgliemenes, sirsniņgliemenes, pelēkais ronis un pogainais ronis, jūras kraukļi un pūkpīles ir dzīvnieki, kas apdzīvo Baltijas jūru.