2. daļas 2.7. uzdevums. Glikoze nierēs — uzdevums. Jaunās tēmas (izstrāde), L. Lāce-Jeruma.

Nieres artērija (A) piegādā asinis nierēm, bet glikozes koncentrācija tajā vienmēr samazinās, jo daļa glikozes tiek filtrēta uzreiz nieru asinsvados. Nierēs viss cukurs tiek pārveidots par citiem metabolītiem un netiek reabsorbēts. Nieres vēna (B) satur gandrīz nemainītu cukura daudzumu, bet urīnvadā (C) vienmēr ir vismaz 2 mmol/L glikozes, jo daļa no tās tiek izvadīta ar urīnu. Veselam cilvēkam glikozes izdalīšanās caur urīnu ir normāls process. Šādi nieres nodrošina liekās glikozes izvadīšanu no organisma.
Nieres artērija (A) piegādā asinis nierēm un satur paaugstinātu glikozes koncentrāciju arī veselam cilvēkam. Nieres vēna (B) satur daudz zemāku glikozes koncentrāciju nekā artērija (A), jo glikoze tiek izvadīta ar urīnu. Veselam cilvēkam daļa glikozes netiek reabsorbēta un nonāk urīnvadā (C). Tādēļ urīnā vienmēr ir neliels daudzums glikozes. Glikozes koncentrācija urīnvadā (C) veselam cilvēkam ir aptuveni 1–2 mmol/L
Nieres artērija (B) piegādā asinis nierēm un satur paaugstinātu glikozes koncentrāciju arī veselam cilvēkam. Nieres vēna (C) satur daudz zemāku glikozes koncentrāciju nekā artērija (B), jo glikoze tiek izvadīta ar urīnu. Veselam cilvēkam daļa glikozes netiek reabsorbēta un nonāk urīnvadā (A). Tādēļ urīnā vienmēr ir neliels daudzums glikozes. Glikozes koncentrācija urīnvadā (A) veselam cilvēkam ir aptuveni 1–2 mmol/L.
Nieres artērija (A) piegādā asinis nierēm un satur normālu glikozes koncentrāciju. Nieres vēna (B) aizvada asinis no nierēm, glikozes koncentrācija ir tāda pati kā nieru artērijā (A), jo glikoze netiek zaudēta urīnā. Nierēs glikoze pilnībā reabsorbējas no pirmurīna atpakaļ asinīs izlocītajā kanāliņā. Veselam cilvēkam glikozes urīnā nav vai tā ir minimālā daudzumā (zem noteikšanas robežas), jo glikoze nierēs pilnībā reabsorbējas. Tādēļ glikozes koncentrācija urīnvadā (C) ir 0 mmol/L.

Cilvēkam ar cukura diabētu glikozes koncentrācija nieru artērijā (C) ir normāla, bet nieru vēnā (B) tā ir ievērojami zemāka, jo nieres aktīvi izvada glikozi no asinīm. Urīnvadā (A) glikozes koncentrācija ir augsta, jo nieres apzināti izvada cukuru, lai samazinātu tā līmeni asinīs. Šis process ir veids, kā organisms regulē cukura līmeni asinīs bez nepieciešamības pēc medikamentiem. Diabēta gadījumā nieres darbojas kā cukura izvadīšanas mehānisms, lai kompensētu pārāk lielo cukura daudzumu organismā.
Cilvēkam ar cukura diabētu glikozes koncentrācija nieru artērijā (A) ir paaugstināta, jo asinīs ir augsts cukura līmenis. Nieres nespēj pilnībā reabsorbēt glikozi, ja tās koncentrācija asinīs ir ļoti augsta, tādēļ glikozes koncentrācija nieru vēnā (B) būs nedaudz zemāka nekā artērijā (A), bet tomēr paaugstināta, jo daļa glikozes tiek zaudēta ar urīnu. Cukura diabēta pacientiem glikozes koncentrācija urīnvadā (C) ir paaugstināta. Tā kā nieres nespēj reabsorbēt visu glikozi, tā nonāk urīnā.
Cilvēkam ar cukura diabētu glikozes koncentrācija nieru artērijā (A) ir normāla, jo nieres filtrē visu glikozi, lai uzturētu stabilu cukura līmeni asinīs. Nieres vēnā (B) glikozes koncentrācija ir pilnīgi tāda pati kā artērijā (A), jo nierēs nenotiek cukura zudumi. Urīnvadā (C) glikozes koncentrācija ir vienāda ar veselam cilvēkam, jo glikoze vienmēr pilnībā reabsorbējas. Cukura diabēts neietekmē glikozes uzsūkšanās vai izdalīšanās procesus nierēs. Tādēļ urīnā glikoze netiek konstatēta pat diabēta gadījumā.
Cilvēkam ar cukura diabētu glikozes koncentrācija nieru artērijā (B) un vēnā (A) ir vienāda, jo glikoze pilnībā reabsorbējas nierēs, neatkarīgi no tās sākotnējā līmeņa asinīs. Urīnvadā (C) glikozes koncentrācija ir nemainīgi zema, jo nieres neļauj glikozei nonākt urīnā pat augsta cukura līmeņa gadījumā. Šāda nieru darbība pasargā diabēta pacientus no papildu cukura zudumiem organismā. Nieru spēja regulēt glikozes reabsorbciju ir pietiekama pat diabēta gadījumā, tādēļ diabēta pacientiem urīnā glikozes nav vai tā ir nenozīmīga.

42. 2. daļas 2.7. uzdevums. Glikoze nierēs

Uzdevums: