2. daļas 1.4. uzdevums. Kaitēkļu apkarošanas metodes — uzdevums. Jaunās tēmas (izstrāde), L. Lāce-Jeruma.

Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata, tautā saukts arī par kolorado vaboli, ir nozīmīgākais kartupeļu kaitēklis Latvijā.

Kartupeļu lapgrauzis

Kartupeļu lapgrauža apkarošanai tiek izmantotas vairākas metodes.
A. Kaitēkļu mehāniska novākšana ar rokām.
B. Augu sekas maiņa tīrumā.
C. Augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis (BT) radīta toksīna izsmidzināšana uz kartupeļiem, kas izraisa letalitāti dažiem augēdājiem kukaiņiem, piemēram, vabolēm, tauriņiem. Lai gan toksīnu saturošs šķīdums apmēram nedēļas laikā zaudē aktivitāti, to plaši izmanto bioloģiskajās saimniecībās.
D. Kartupeļu ģenētiskā modificēšana, ievadot BT toksīnu veidojošo gēnu kartupeļu auga genomā (sk. attēlu). Ir izveidoti BT celmi, kuru toksīns iedarbojas uz konkrētām vaboļu sugām. Tomēr jebkura jauna ģenētiskā materiāla ieviešana potenciāli ir alergēnu avots, un šī iemesla dēļ dažas BT celmus saturošās kartupeļu sugas nav apstiprinātas cilvēku patēriņam.

Attēlā ir redzama BT toksīna iedarbības shēma

1. Kas ir kopīgs metodēm C un D?

BT toksīna izmantošana kaitēkļu apkarošanai.
Abas metodes darbojas vienādi un nav nekādas atšķirības starp toksīna izsmidzināšanu un ģenētisko modificēšanu.
Tās ietekmē tikai pieaugušos kartupeļu lapgraužus.
Tiek izmantoti ķīmiskie pesticīdi, lai iznīcinātu kaitēkļus.

2. Izvērtē pret kartupeļu lapgrauzi izturīgu kartupeļu audzēšanas ietekmi uz vidi! Kādi ir pozitīvie un negatīvie aspekti?

Ir vairāki pareizie atbilžu varianti.

BT toksīns nav efektīvs pret kartupeļu lapgrauža rezistentajām formām.
BT toksīns var iedarboties ne tikai uz kartupeļu lapgrauzi, bet arī uz citiem kukaiņiem, piemēram, tauriņiem un labvēlīgajiem kukaiņiem, samazinot kukaiņu populāciju un izjaucot ekosistēmas līdzsvaru.
Kartupeļu ģenētiskā modificēšana veicina bioloģisko daudzveidību ekosistēmās.
Modificēti kartupeļi nodrošina pastāvīgu aizsardzību pret lapgrauzi, jo toksīns ir aktīvs visā augšanas sezonā, kas samazina kaitēkļu radīto bojājumu un palielina ražas kvalitāti un daudzumu.
Samazinoties kaitēkļu izraisītiem zaudējumiem un pesticīdu izmaksām, audzētāji var iegūt lielāku peļņu un konkurētspēju tirgū.
BT toksīns uzlabo kartupeļu uzturvērtību.

3. Kartupeļu lapgrauzis strauji veido rezistenci pret ķīmiskiem un bakterioloģiskiem apkarošanas līdzekļiem. Prognozē, kāda būs šīs sugas izplatība Latvijā tuvākajā desmitgadē!

Kartupeļu lapgrauža populācija Latvijā turpinās pieaugt, jo temperatūras paaugstināšanās un siltāks klimats radīs labvēlīgākus apstākļus lapgrauža attīstībai, jo īsākas ziemas un garākas siltās sezonas veicina divu vai pat vairāku paaudžu attīstību gadā.
Kartupeļu lapgrauža populācija Latvijā samazināsies, jo klimata pārmaiņu dēļ kļūs aukstāks, un ilgākas ziemas ierobežos tā vairošanos. Tāpat jauno ķīmisko līdzekļu izstrāde padarīs apkarošanas metodes efektīvākas, samazinot kaitēkļu skaitu.
Kartupeļu lapgrauža populācija Latvijā varētu izzust, jo bioloģisko līdzekļu, piemēram, BT toksīna, efektivitāte ilgtermiņā iznīcinās lielāko daļu kaitēkļu populācijas. Turklāt augu sekas maiņa radīs apstākļus, kuros kaitēkļiem nebūs piemērotu resursu izdzīvošanai.
Kartupeļu lapgrauža populācija pieaugs, jo pastāvīgi lietotie pesticīdi veicina lapgrauža reprodukciju, padarot kaitēkļu mātītes auglīgākas. Ķimikālijas it kā darbojas pret kaitēkļiem, bet faktiski tās veicina vairošanās procesu.

31. 2. daļas 1.4. uzdevums. Kaitēkļu apkarošanas metodes

Uzdevums: