Daudzstūris ir plaknes daļa, ko ierobežo slēgta lauzta līnija.
Daudzstūri ir jebkurš trijstūris, četrstūris, piecstūris, utt. Daudzstūru virsotnes apzīmē ar burtiem.
Lasa: Trijstūris \(ABC\), četrstūris \(EGKL\), piecstūris \(MNOPR\).
Katra daudzstūra virsotne ir leņķis.
Leņķis ir figūra, ko veido divi stari (vai līnijas), kas sākas vienā un tajā pašā punktā.
Šos starus (vai līnijas) sauc par leņķa malām (\(SA\) un \(BA\)) , bet to kopējo sākumpunktu - par leņķa virsotni (\(A\)).
Lasa: Leņķis \(SAB\) vai leņķis \(A\).
Leņķis var būt šaurs, taisns un plats.
Taisns leņķis ir tāds kā grāmatas vai burtnīcas lapas stūris.
Lai noteiktu, kāds ir leņķis, var izmantot uzstūri. Ja nav uzstūra, var izmantot arī papīra lapu, grāmatas stūri un tml.
Leņķis, kurš ir mazāks par taisnu leņķi, ir šaurs leņķis.
Leņķis, kurš ir lielāks par taisnu leņķi, ir plats leņķis.
Četrstūri, kuram visi leņķi ir taisni, sauc par taisnstūri.
Taisnstūri, kuram visas malas ir vienāda garuma, sauc par kvadrātu.
Ne katrs četrstūris, kuram visas malas ir vienādas, ir kvadrāts. Jābūt arī visiem leņķiem taisniem.
Svarīgi!
Tātad katru daudzstūri raksturo malas, virsotnes un leņķi.
Riņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs.
Centru parasti apzīmē ar burtu \(O\).
Riņķa līnija ir līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra.
Attālums jeb nogrieznis no riņķa līnijas centra līdz jebkuram riņķa līnijas punktam ir rādiuss.
Riņķa līnijas zīmēšanai izmanto speciālu instrumentu - cirkuli. Cirkulim vienas "kājiņas" galā ir asa adatiņa, otrā "kājiņā" var iestiprināt zīmuli, vai arī tajā jau ir iestiprināts grafīts. Attālumu starp "kājiņām" var regulēt pēc nepieciešamības.
Lai uzzīmētu riņķa līniju, izvēlas, kur būs centrs, tur novieto cirkuļa aso adatiņu un, turot cirkuli aiz augšējā rokturīša, ar vienu roku velk ar zīmuli līniju apkārt centram. Lai riņķa līniju būtu vieglāk uzvilkt, cirkuli tur mazliet ieslīpi.
Zīmējot riņķa līniju, ne adatiņu, ne arī atvērumu starp "kājiņām" nedrīkst izkustināt.
Zīmējot riņķa līniju, ne adatiņu, ne arī atvērumu starp "kājiņām" nedrīkst izkustināt.
Ja nepieciešams uzzīmēt riņķa līniju ar noteiktu rādiusa garumu, tad ņem lineālu, aso cirkuļa "kājiņu" liek pie nulles, un ar otru "kājiņu" pieregulē nepieciešamo rādiusa garumu (piem., 6 cm attēlā). Neizkustinot šo atvērumu, zīmē riņķa līniju.
Ar lineālu izmēra rādiusu un pārliecinās, vai tam ir pareizais garums.
Ar lineālu izmēra rādiusu un pārliecinās, vai tam ir pareizais garums.
Ar vienu kopīgu centru ir iespējams uzzīmēt vairākus dažāda lieluma riņķus.
Svarīgi!
Atceries! Riņķi bieži jauc ar riņķa līniju - riņķa līnija ir riņķa robeža!
