Kino attīstība pasaules kultūrā veidojās pakāpeniski. Nozīmīga loma bija zinātnes un tehnikas sasniegumiem un izcilākajiem zinātniekiem.
Viena no pirmajām ierīcēm, kas attēlo vienmērīgas, plūstošas kustības ilūzijas, ir fenakistoskops. Šo ierīci dēvēja arī par stroboskopisko disku jeb stroboskopu.
1. attēls. Fenakistoskops jeb stroboskops
Ar šī izgudrojuma palīdzību kustības ilūziju varēja vērot viens skatītājs. Fenakistoskopu izgudroja 19. gadsimta sākumā Eiropā.
Kino pirmssākumos radīja kustīgus attēlus arī ar zootropa palīdzību, kur vēro kustības ilūziju, izmantojot zīmējumu vai fotogrāfiju. Tas tika izgudrots un izmantots 19. gadsimta vidū. Tulkojumā šī ierīce nozīmē dzīvības ritenis. To izmantoja izklaidei, attēlojot dzīvnieku kustības.
2. attēls. Zootrops
Kinematogrāfija ir māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjūtīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna. Kino ir gan izklaides, gan mākslas nozare. To veic, izmantojot kameru. Sākotnēji varēja izmantot fotoaparātu, kas ir optiska ierīce fotografēšanai. Svarīgas fotoaparāta un kameras sastāvdaļas ir objektīvs un lēcas.
3. attēls. Objektīvs
Objektīvs — optiska sistēma, kura sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; tas koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
4. attēls. Lēcas
Lēca — dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
Nozīmīga loma kino attīstībā ir Tomasam Alvam Edisonam (angļu: Thomas Alva Edison 1847–1931). Viņš bija amerikāņu izgudrotājs un zinātnieks, daudzu tehnisko izgudrojumu autors. Viņš atklāja vairākas ierīces, kuras ietekmēja dzīvi visā pasaulē, un viena no šīm ierīcēm bija fotogrāfija un kinokamera.
5.attēls. Tomass Edisons
Kino veidošanās pirmssākumos tika radītas kustīgās bildes, kad 19. gadsimta sākumā eksperimentēja ar kustības ilūzijas radīšanu. To panāca, izmantojot vairākus secīgus attēlus, kuri mainās. Attēlu iegūšanai izmantoja vairākas kameras. 1878. gadā angļu fotogrāfs Edvards Maibridžs (1830–1904) uzņēma skrejošo zirgu sēriju.
6. attēls. Edvards Maibridžs
Pirmo kino vēsturē prezentēja brāļi Ogists (1862–1954) un Luiss (1864–1948) Limjēri 1895. gadā. Tāpēc šo gadu uzskata par kinematogrāfijas tapšanas gadu. Viņi savu izgudrojumu, aparātu, ar kuru varēja projicēt filmu, nosauca par kinematogrāfu. Pirmā filma, kura tika publiski demonstrēta, bija "Strādnieki dodas prom no Lumiere rūpnīcas". Pirmo kino demonstrēja Parīzē pirmajā kinoteātrī "Salon Indien".
7. attēls: Luiss (sēž) un Ogists (stāv) Limjēri pie sava darbgalda
Atsauce:
Attēli:
1. attēls: Fenakistiskops (15.11.2024.), nezināms autors, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Common.
2. attēls: Zootrops (15.11.2024.), autors Andrew Dunn, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Common.
3.attēls: Fotokamera Nikon D70 (15.11.2024.), autors André Karwath Aka, licencēts saskaņā CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Common.
4.attēls: Abpusēji izliektas lēcas (15.11.2024.), autors Tamasflex, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Common.
5. attēls: Tomass Alva Edisons (15.11.2024), autors Louis Bachrach, atjaunojis Michel Vuijlsteke
6. attēls: Edvards Maibridžs (15.11.2024.), autors Rainer Zenc.
2. attēls: Zootrops (15.11.2024.), autors Andrew Dunn, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Common.
3.attēls: Fotokamera Nikon D70 (15.11.2024.), autors André Karwath Aka, licencēts saskaņā CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Common.
4.attēls: Abpusēji izliektas lēcas (15.11.2024.), autors Tamasflex, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Common.
5. attēls: Tomass Alva Edisons (15.11.2024), autors Louis Bachrach, atjaunojis Michel Vuijlsteke
6. attēls: Edvards Maibridžs (15.11.2024.), autors Rainer Zenc.
7. attēls: Luiss un Ogists Limjēri (08.01.2025.), nezināms fotogrāfs