5. Latvijas ekosistēmas

Latvijā ir dažādas ekosistēmas, kas raksturojas ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību:

Meži
Latvija atrodas jaukto mežu zonā. Meži ir būtiski oglekļa dioksīda piesaistē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu stabilitātē. Meži savā starpā atšķiras pēc dažādām pazīmēm: augsnes auglības, mitruma apstākļiem, valdošajām koku sugām. Augu kopu mežā veido koki, krūmi un lakstaugi. Latvijā dominē jauktie un skujkoku meži, kuros aug priedes, egles, bērzi un apses. Lapu koku meži ar ozoliem, liepām un kļavām arī ir izplatīti.
Mežos dzīvo daudzveidīgi augi, sēnes, zīdītāji (piemēram, aļņi, brieži, stirnas, vilki), putni, kā arī kukaiņi.

 
Purvs ir ekosistēma, kas izveidojusies vietās, kur ir palielināts mitrums. Purva augi ir piemērojušies šādiem pastāvīgiem vai periodiskiem mitruma apstākļiem. Purviem Latvijā ir sena izcelsme. Tie ir veidojušies, palielinoties mitrumam reljefa pazeminājumos vai aizaugot ezeriem un citām ūdenstilpēm. Laika gaitā, augiem atmirstot, tie ir piedalījušies kūdras veidošanā.
 
Ezers ir ekosistēma, kurā dzīvās būtnes ir pielāgojušās dzīvei ūdenī. Ūdensvide ir vienveidīgāka nekā sauszeme, tur ir mazāk gaismas, skābekļa un ogļskābās gāzes nekā uz sauszemes, tāpēc arī dzīvo organismu daudzveidība ir mazāka.
 
Pļava ir ekosistēma, kurā augu kopu veido galvenokārt daudzgadīgi lakstaugi. Jo pļava ir vecāka, jo tajā ir lielāka dzīvo organismu daudzveidība. Pļavās ir daudz vērtīgu augu sugu: aizsargājamo augu, ārstniecības augu un lopbarībā izmantojamu augu.

 

2. Purvi un mitrāji
Tipi: Latvijā sastopami gan zāļu purvi, gan augstā tipa sūnu purvi. Mitrāji ietver arī purvjus, zāļu pļavas un slapjus mežus.
Flora un fauna: Purvos aug sfagni, grīšļi, dzērvenes, brūklenes, kā arī augi, kas pielāgojušies mitrai videi, piemēram, sundzes. Dzīvnieku sugas ietver dažādus putnus (piemēram, dzērves), abiniekus un kukaiņus.
Loma: Purvi un mitrāji kalpo kā ūdens rezervuāri, palīdz kontrolēt plūdus un ir svarīgi biotopi retām sugām.
3. Pļavas un ganības
Tipi: Latvijā sastopamas gan dabiskas, gan kultivētas pļavas, kas kalpo kā ganības lopkopībā.
Flora un fauna: Pļavās aug dažādi ziedaugi, piemēram, margrietiņas, zvaniņi, gundegas. Šajās teritorijās sastopami arī zīdītāji (piemēram, zaķi, lapsas), putni, kukaiņi un citi mazie dzīvnieki.
Loma: Pļavas nodrošina biotopus daudzām sugām un ir nozīmīgas zālāju ekosistēmas.
4. Upes un ezeri
Tipi: Latvijā ir daudz upju, piemēram, Daugava, Gauja, Lielupe, un daudzi ezeri, piemēram, Lubānas ezers un Rāznas ezers.
Flora un fauna: Ūdenstilpēs sastopamas zivju sugas, piemēram, līdakas, asari, raudas. Apkārt upēm un ezeriem ir mitrāju augi, piemēram, meldri, niedres. Šīs teritorijas ir arī mājvieta daudzām putnu sugām un ūdensdzīvniekiem.
Loma: Upes un ezeri ir būtiski ūdens resursi, ekosistēmu savienojuma ceļi, kā arī rekreācijas un zivsaimniecības vietas.
5. Piejūras ekosistēmas
Tipi: Latvijā ir garš piejūras līnija, kas ietver smilšu pludmales, kāpas, lagūnas un piejūras pļavas.
Flora un fauna: Šajā teritorijā aug piejūras augi, piemēram, smiltāji, kalnu kosas, kā arī dzīvo putni, piemēram, tārtiņi un zivju gārņi, un jūras dzīvnieki.
Loma: Piejūras ekosistēmas nodrošina aizsardzību pret eroziju, ir būtiskas biotopu vietas putniem un ir nozīmīgas rekreācijas zonas.