Ģeogrāfiski noteiktas platības, kuras atrodas īpašā valsts aizsardzībā, sauc par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Tās nepieciešamas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību. Šajās teritorijās var atrasties, piemēram, retas un tipiskas dabas ekosistēmas vai aizsargājamo sugu dzīves vide. Tāpat aizsargājamās teritorijās var būt savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi, dendroloģiskie stādījumi un dižkoki, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Latvijā ir 682 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tās ir apstiprinātas ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.
Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 11,9% no valsts platības. Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāts, nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, dabas piemineklis, dabas liegums, aizsargājama jūras teritorija un aizsargājamo ainavu apvidus.
Latvijā ir dažādi likumi un noteikumi, kas nosaka gan dabas vērtību un resursu aizsardzību un apsaimniekošanu, gan sugu un biotopu aizsardzību. Piemēram, Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Vides aizsardzības likums, Latvijas vides fonda aizsardzības likums.
Vairāk informācijas ir iespējams atrast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.
Vairāk informācijas ir iespējams atrast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.
Atsauce:
www.daba.gov.lv/lv/par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam